No 1.aprīļa lauksaimnieki sezonas strādnieku darba samaksai var piemērot atvieglotu nodokļu aprēķināšanas kārtību. Kas ir svarīgākie nosacījumi, lai lauksaimnieks drīkstētu maksāt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, un kā to pareizi aprēķināt?

01.05.2015. spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi" (MK noteikumi Nr.178). Grozījumi vienkāršo nodokļu rezidences apliecību izmantošanu Latvijā, tomēr vairāki jautājumi palikuši neatrisināti.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 8.panta 2.2daļā uzskaitītas pazīmes, kas liecina, ka fiziskā persona gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis:

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums (UVTN likums) ir viens no retajiem nodokļu likumiem, kurā pēdējo 2 gadu laikā nav veikti grozījumi. Savukārt šobrīd izskatīšanā Saeimā ir veseli 2 šī likuma grozījumu projekti.

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs sniedz pakalpojumu (iznomā ceļamkrānu) Latvijā reģistrētam nodokļu maksātājam. Pakalpojumu sniegšanas vieta ir Norvēģija. Kā piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN)?

Tā kā arvien vairāk uzņēmumu meklē iespējas paplašināt darbību ārpus Latvijas robežām, aizvien aktuālāki kļūst darījumi ar ārvalstu darījumu partneriem un ar tiem saistītie nodokļu jautājumi. Piemēram, kā maksājami nodokļi, ja Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz citu Eiropas Savienības (ES) valsti veikt būvdarbus?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, vēlas sadarboties ar SIA, kas reģistrēta Igaunijā (īpašnieks un valde atrodas Latvijā) un arī ir PVN maksātājs. Tiks sniegti pakalpojumi saistībā ar nekustamajiem īpašumiem un kokmateriāliem, piemēram, dastošana, stigošana, ciršanas tiesību pārdošana, starpniecība nekustamo īpašumu tirdzniecībā.

Uzņēmumam bija nodokļu parādi. Tā kā uzņēmumā nenotiek darbība, visi parādi tika dzēsti. Kā grāmatot dzēstos parādus? Vai tie jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā un jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā kā ieņēmumi, par kuriem palielinās apliekamais ienākums?

Vai varētu, lūdzu, izskaidrot, kas ir ienākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un kāda nodokļa likme tam piemērojama?

Lai gan likuma norma par īpašo (apgriezto) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem ir spēkā jau 4.gadu, joprojām sastopamies ar dažādiem jautājumiem un neskaidrībām par tās piemērošanu. Kuros gadījumos īpašā kārtība piemērojama, un kam jāpievērš uzmanība, lai izpildītu normatīvo aktu prasības?

Man ir pāris jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, ja prece tiek iegādāta no ārvalstīm:

Starp siltumenerģijas piegādes uzņēmumu un namu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums par siltumenerģijas un karstā ūdens piegādi iedzīvotājiem. Namu apsaimniekotājs darbojas kā starpnieks naudas līdzekļu iekasēšanā, par ko saņem kasiera pakalpojuma atlīdzību, kas ir aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21%.

Tiek veikti apjomīgi būvdarbi, kuri atbilst Būvniecības likumam. Darbu veikšanai pasūtītājs ir nolīdzis ģenerāluzņēmēju, kurš ir nolīdzis apakšuzņēmēju (A), bet, savukārt, šis apakšuzņēmējs ir nolīdzis sev apakšuzņēmējus (B), kuri izpildīs darbus. Gan pasūtītājs, gan izpildītāji ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Pēc manas izpratnes rēķinu izrakstīšanas un PVN samaksas kārtība ir šāda:

Nerezidents, fiziskā persona no Lietuvas, sniedz konsultatīvos pakalpojumus Latvijas uzņēmumam. Nerezidents ir iesniedzis rezidences sertifikātu, tāpēc, izmaksājot atlīdzību par konsultatīvajiem pakalpojumiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) netiek ieturēts. Nerezidentam ir piešķirts telefons un tiek segti izdevumi par sarunām. Vai par šo summu ir jāietur IIN kā no nerezidenta gūtā labuma? Piemēram, ja telefona rēķins ir 50 EUR un PVN 10,50 EUR, kopā 60,50 EUR, ar nodokli apliekamā summa būtu 78,57 EUR, attiecīgi nodoklis - 18,07 EUR. Vai par IIN summu 18,07 EUR jāsamazina nerezidentam izmaksājamā summa par konsultatīvajiem pakalpojumiem? Vai šos telefonsarunu izdevumus uzņēmums var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem?

Latvijas uzņēmums B, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), sniedz iekšējo inženiertehnisko tīklu (apkure, ventilācija) ierīkošanas pakalpojumus Norvēģijā. Saskaņā ar Norvēģijas uzņēmuma (pasūtītāja) prasību uzņēmuma B īpašnieks nodibināja Norvēģijā uzņēmumu C. Tā kā darbinieki, kas veic darbus, dodas no uzņēmuma B komandējumā un visi nodokļi tiek maksāti Latvijā, uzņēmums B izraksta rēķinu par pakalpojumiem uzņēmumam C, bet, tā kā darījuma summa 9700 EUR pārsniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni Norvēģijā, Latvijas uzņēmums B ir reģistrējies kā PVN maksātājs Norvēģijā. Kā uzņēmumam B jāizraksta rēķins, un kā šis darījums jāatspoguļo Latvijas PVN deklarācijā? Kā uzskaite un nodokļa nomaksa jāveic Norvēģijā?