PVN reformas Eiropas Savienībā

2025.gada 1.janvārī līdz ar citiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājās spēkā būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa noteikšanā. Lai gan grozījumi šķiet minimāli, tiem ir būtiska ietekme gan uz uzņēmumiem, gan fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, tostarp arī uz tiem, kuriem līdz šim PVN maksāšana nebija aktuāla.

Latvijas uzņēmums plāno pārdot preci – moduļu māju – Norvēģijas uzņēmumam. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Pircējs pats vēlas transportēt preci uz Norvēģiju. Šādā gadījumā pārdevējs nevar būt drošs, ka prece tiks izvesta no valsts un uz kurieni tā tiks aizvesta. Vai šādā gadījumā, izrakstot pavadzīmi, jāpiemēro PVN 21% likme? Ja pircējs vēlāk iesniegs eksportu apliecinošus dokumentus, vai būs jāatmaksā pircējam aprēķinātais PVN? Vai tomēr ir iespējams piemērot preces pārdošanas brīdī PVN 0% likmi kā eksportam?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs Latvijā, pārdod preces klientiem gan pa tiešo bez starpniekiem, gan izmantojot tiešsaistes platformu Ebay.com. Preču saņēmēji ir gan fiziskas, gan juridiskas personas Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, un arī trešās valstīs. Grāmatvedībā apgrozījums no dažādām preču saņēmēju grupām tiek uzskaitīts atsevišķi. Vai uzņēmums drīkst ES privātpersonām piegādātajām precēm piemērot PVN 21% apmērā, ja apgrozījums no preču piegādēm ES privātpersonām nepārsniedz 10 000 eiro gadā? Vai tomēr jāreģistrējas OSS (one stop shop) režīmā?

Viesnīcu sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem atkarībā no pakalpojuma veida un saņēmēja tiek piemērots pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojums vai arī samazinātā PVN likme 12% apmērā. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) kādā uzziņā lēmis, ka ir gadījumi, kad piemērojama standarta likme – 21% apmērā. Kas tie ir par gadījumiem un kāds ir VID pamatojums? Izskatām uzziņu P005-17/8.6.1/82928.

Uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, saņēmis avansu no trešās valsts uzņēmuma par preci, kura pēc izgatavošanas tiks eksportēta uz trešo valsti, piemērojot tai PVN 0% likmi. Kopš avansa saņemšanas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, bet preces izgatavošana vēl nav pabeigta. Līdz ar to saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 51.panta 4. un 5.daļu PVN par avansa maksājumu nav aprēķināts. Šajā laikā uzņēmums, kas veicis avansa maksājumu, ir bankrotējis, avanss atpakaļ nav pieprasīts. Vai Latvijas uzņēmumam veidojas PVN saistības, norakstot šo saņemto avansu un iekļaujot to ieņēmumos?

Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Abi uzņēmumi nav reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, ir izveidojis savu lietotni un to ievietojis “App Store” lietotņu veikalā. Ikgadējo “App Store” izmantošanas maksu uzņēmums veicis ar bankas karti. Vai šie uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, par kuriem ir pienākums aprēķināt un samaksāt PVN? Vai drīkst uzskatīt, ka pakalpojums tiek izmantots ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ja ar šo lietotni uzņēmums īsteno savu saimniecisko darbību (veic pārdošanu), lai gan pašas lietotnes lejupielāde un instalācija ir bez maksas?

Pieņemot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no 2025.gada ir mainīti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi virtuāli sniegtajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, kā arī elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Lai gan izmaiņas šķiet formālas, tās būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību šiem pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti klientiem ārpus Latvijas.

Mazumtirdzniecības uzņēmums iestājies Latvijas tirgotāju savienības (LaTS) veikalu tīklā. LaTS reizēm organizē loterijas ar balvu – LaTS dāvanu karti, kuru ir iespējams atprečot jebkurā LaTS veikalā. Kad pircējs veikalā atprečo dāvanu karti, veikalam rodas ieņēmumi, no kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Pēc dāvanu kartes realizēšanas precēs veikals izraksta rēķinu LaTS. Vai šajā rēķinā jānorāda PVN? Šie vairs nav ieņēmumi, bet gan norēķini par dāvanu karti.

Uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, nomā automašīnu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bolt Services LV”, kā arī uzņēmums saņem “Bolt Business” portāla un tajā pieejamo pakalpojumu apkalpošanu, ko sniedz Igaunijas PVN maksātājs – “Bolt Operations OU”. Reizi mēnesī Igaunijas uzņēmums izraksta vienotu rēķinu par visiem pakalpojumiem, tostarp par apkalpošanas maksu. Rēķinā apkalpošanas maksa netiek izdalīta atsevišķi kā darījums, kam piemērojams PVN reversajā kārtībā. Kā šos darījumus norādīt PVN deklarācijā? Vai var uzskatīt, ka apkalpošanas maksa ir ar PVN neapliekams darījums saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta 1.daļas 21.punkta d) apakšpunktu?

Fiziska persona no Latvijas iegādājas mēbeles Ķīnā, kuras transportē uz Latviju ar kuģi, izmantojot pārvadājuma kompāniju. Mēbeles ir paredzētas privātai lietošanai, netiks izmantotas saimnieciskajā darbībā. Kādi nodokļi un no kādas summas jāmaksā, saņemot preces Latvijā? Kas notiek ar Ķīnā samaksāto pievienotās vērtības nodokli?

Uzņēmumam, pārdodot nekustamo īpašumu Latvijā, jāievēro vairākas nodokļu normatīvo aktu prasības. Pārdošanas darījumā vislielākā uzmanība jāpievērš tieši pievienotās vērtības nodoklim (PVN), turklāt atsevišķos gadījumos nodoklis var būtiski ietekmēt uzņēmuma peļņu no šī darījuma. Skaidrojam nianses PVN piemērošanas jautājumus dzīvokļa īpašuma pārdošanas darījumos!

Latvijas uzņēmums “A” iegādājas akcīzes preces no Polijas uzņēmuma “B”, kurš izraksta rēķinu par precēm. Preces tiek transportētas uz Latviju un uzglabātas akcīzes preču noliktavā “C”, ar kuru tiek noslēgts līgums par preču uzglabāšanu un eksporta procedūras veikšanu, jo preces tālāk tiks pārdotas uzņēmumam “D” Vācijā. Savukārt pēc Vācijas uzņēmuma pieprasījuma, ievērojot 1 mēneša periodu, tālāk tās tiks eksportētas uz uzņēmumu “E” Izraēlā. “A” izraksta rēķinu par precēm “D”, un akcīzes preču noliktava “C” izraksta rēķinu “A” par pakalpojumu (preču uzglabāšanu, muitas formalitātēm). Visi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savā valstī. Kuram eksporta darījumi jānorāda PVN deklarācijā?

Uzņēmums “A” iegādājas M1 klases vieglo pasažieru automašīnu no uzņēmuma “B”. Abi uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji Latvijā. Uzreiz pēc iegādes uzņēmums “A” iegādāto automašīnu noņēma no uzskaites, jo nebija plānojis to izmantot saimnieciskajā darbībā, bet gan pārdot auto tirdzniecības vietā. Tā kā auto 2 mēnešu laikā nav izdevies pārdot, “A” nolemj to izmantot citu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, vienīgi auto nav uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma. Kas notiek ar priekšnodokli, ja auto 6 mēnešus tiek izmantots citu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai un tad tiek pārdots? Vai uzņēmums, reģistrējot automašīnu, neatgriezeniski zaudē 50% no priekšnodokļa?

Uzņēmums ražo medicīnas un zobārstniecības instrumentus un piederumus, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu (PVN likums) ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami darījumi. Uzņēmums šajā jomā vēlas sākt piedāvāt arī apmācības. Vai PVN likuma izpratnē šīs apmācības arī būs ar nodokli neapliekams darījums? Kāda PVN likme jāpiemēro piedāvātajām apmācībām?