Tēma: pavadzīme

Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais)? 

Kopš 2023.gada 30.jūnija spēkā ir būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem agrākie kontroles instrumenti tika pārstrukturēti jaunā pieejā. Valsts ieņēmumu dienests savos skaidrojošajos materiālos šo pieeju raksturo kā trīs posmus: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu audits. Tādējādi “informācijas pieprasīšana” nav tikai tehniska sarakste ar nodokļu inspekciju, bet reāls priekšposms formālai nodokļu kontrolei vai auditam. Kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests šajā posmā drīkst pieprasīt, un kāda informācija nodokļu maksātājam ir jāsniedz?

2025.gadā pieņemtie nolēmumi izgaismoja virkni būtisku jautājumu – sākot ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcības robežām un pierādīšanas pienākuma sadali līdz pat jaunai pieejai sarežģītu darījumu ekonomiskās būtības izvērtēšanā. Izskatām svarīgākās 2025.gada atziņas nodokļu strīdos.

Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ir birojs Lietuvā, kurā strādā daži darbinieki. Uzņēmums pārdod Lietuvas birojā esošo monitoru Latvijas uzņēmuma māsas sabiedrībai Lietuvā. Kā Latvijas uzņēmumam, izrakstot rēķinu Lietuvas uzņēmumam, piemērot pievienotās vērtības nodokli, ja prece netiek izvesta no Latvijas?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, par 32 000 eiro iegādājās ciršanas tiesības no fiziskas personas, kas nav reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Pēc iegādes uzņēmums saviem spēkiem izstrādāja cirsmu. Pirkšanas brīdī nebija zināms, kad tas tiks izdarīts – 12 mēnešu laikā vai vēlāk. No šīs cirsmas tika iegūti 210 kubikmetri apaļkoku, kas uzreiz tika pārdoti par 50 000 eiro (ciršana notika pēc kokmateriālu pircēja pasūtījuma). Kā grāmatvedības uzskaitē atspoguļot tiesības izstrādāt cirsmu pirkšanas brīdī? Kurā kontu grupā tās uzskaitīt? Vai tās drīkst uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā? Kā grāmatvedības uzskaitē atspoguļot iegūto kokmateriālu saņemšanu un pārdošanu? Kā bilancē uz 31.decembri uzrādīt iegādātās, bet vēl neizmantotās (neizcirstās) ciršanas tiesības? Uzņēmumā krājumi tiek uzskaitīti pēc nepārtrauktās metodes, bet krājumu pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot FIFO metodi.

Nodokļa rēķins uzņēmumam izrakstīts 2025.gada 19.martā, taču tas saņemts tikai jūlijā. Rēķins iegrāmatots ar marta datumu. Lai neveiktu labojumus pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par martu, rēķinā norādītais nodoklis netika norādīts kā priekšnodoklis, bet uzskaitīts starpkontā “Neapmaksātais PVN”. Uzņēmums plāno priekšnodokli atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad rēķins tiks samaksāts. Vai šāda rīcība ir pieļaujama?

Kurā starptautiskā regulējuma pantā noteikts, ka starptautiskās kravas pavadzīmes un citi līdzīgi dokumenti nav iznīcināmi? Kura iestāde var prasīt tos uzrādīt?

Reprezentācijas izdevumi un ar tiem saistītā pamatojošā dokumentācija vienmēr ir bijis diezgan sarežģīts jautājums vairāku iemeslu dēļ, piemēram, klasifikācija, nodokļu piemērošana, atbilstošs noformējums un rekvizīti.