Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, par 32 000 eiro iegādājās ciršanas tiesības no fiziskas personas, kas nav reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Pēc iegādes uzņēmums saviem spēkiem izstrādāja cirsmu. Pirkšanas brīdī nebija zināms, kad tas tiks izdarīts – 12 mēnešu laikā vai vēlāk. No šīs cirsmas tika iegūti 210 kubikmetri apaļkoku, kas uzreiz tika pārdoti par 50 000 eiro (ciršana notika pēc kokmateriālu pircēja pasūtījuma). Kā grāmatvedības uzskaitē atspoguļot tiesības izstrādāt cirsmu pirkšanas brīdī? Kurā kontu grupā tās uzskaitīt? Vai tās drīkst uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā? Kā grāmatvedības uzskaitē atspoguļot iegūto kokmateriālu saņemšanu un pārdošanu? Kā bilancē uz 31.decembri uzrādīt iegādātās, bet vēl neizmantotās (neizcirstās) ciršanas tiesības? Uzņēmumā krājumi tiek uzskaitīti pēc nepārtrauktās metodes, bet krājumu pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot FIFO metodi.

Nodokļa rēķins uzņēmumam izrakstīts 2025.gada 19.martā, taču tas saņemts tikai jūlijā. Rēķins iegrāmatots ar marta datumu. Lai neveiktu labojumus pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par martu, rēķinā norādītais nodoklis netika norādīts kā priekšnodoklis, bet uzskaitīts starpkontā “Neapmaksātais PVN”. Uzņēmums plāno priekšnodokli atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad rēķins tiks samaksāts. Vai šāda rīcība ir pieļaujama?

Kurā starptautiskā regulējuma pantā noteikts, ka starptautiskās kravas pavadzīmes un citi līdzīgi dokumenti nav iznīcināmi? Kura iestāde var prasīt tos uzrādīt?

Reprezentācijas izdevumi un ar tiem saistītā pamatojošā dokumentācija vienmēr ir bijis diezgan sarežģīts jautājums vairāku iemeslu dēļ, piemēram, klasifikācija, nodokļu piemērošana, atbilstošs noformējums un rekvizīti.

Pareiza noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pamats tiesiskam un kvalitatīvam spriedumam krimināllietā. Proti, lai piespriestu pareizu sodu, tiesai pārkāpums jākvalificē pēc pareiza likuma panta. Lietā SKK-65/2025 tiesai sanāca kļūdīties.

2025.gada 26.septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Tie paredz būtiskas izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanā – gan avansa rēķiniem, gan koriģējošiem rēķiniem, gan e-rēķiniem, gan pavadzīmēm, gan arī ārvalstīs izsniegtiem rēķiniem. Kas mainās grāmatvedībā? Kam jāpievērš uzmanība?

Uzņēmums ir iegādājies kurināmās granulas, kurām piemērots reversais pievienotās vērtības nodoklis. Darījums notiek starp Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar avansa rēķinu 2025.gada 5.jūlijā veikts avansa maksājums. 2025.gada 18.septembrī darījuma partneris izraksta pavadzīmi un piegādā preci. Avansa rēķins netiek iegrāmatots. Vai reversais PVN jāgrāmato tajā mēnesī, kad veikts avansa maksājums?

Latvijas uzņēmums “A” pārdod kokmateriālus Lietuvas uzņēmumam “B” par 10 000 eiro. Abi uzņēmumi ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji katrs savā valstī. Kokmateriālus no Latvijas uz Lietuvu transportē uzņēmums “B”. Par preču pārvadājumu ir noformēta CMR pavadzīme. Vai šim darījumam drīkst piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi? Vai Latvijas uzņēmumam ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju Lietuvā? Kā šis darījums jānorāda nodokļa deklarācijā?