Lai atvieglotu darījumu dokumentu noformēšanas prasības un noteiktu vienotus kritērijus pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanā darījumos starp dalībvalstīm, pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Debitors ir divas reizes apmaksājis vienu un to pašu rēķinu. Gada beigās veidojas negatīvs atlikums kontā 2310, kuru pārgrāmatojam uz 5.grupas kontu kā kļūdaini pārskaitītās summas un pārmaksas. Pārmaksa debitoram netika atgriezta. Tā paliek uzņēmumā, un, kad debitoram tiks sniegts jauns pakalpojums, jāmaksā būs par šo starpību mazāk, tādējādi tiks segta pārmaksa. Vai ir pienākums par pārmaksātajām summām aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārmaksas saņemšanas brīdī? Ja jā, tad kā var zināt, kādu tieši PVN likmi piemērot, jo tā ir atkarīga no sniegtā pakalpojuma veida un var būt vai nu 21%, vai 0%?

SIA, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, iegādājās lietotu automašīnu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Reģistrējot šo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, tika samaksāts arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, jo nebija vēl uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma (GPS). Otrajā mēnesī tika uzstādīta GPS. Vai par šo mēnesi var veikt priekšnodokļa korekciju 100% vai tomēr 50% apmērā?

Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs iegādājas lietotu automašīnu sev kā pamatlīdzekli no Vācijas PVN maksātāja. Vācijas uzņēmums drošības pēc pārdod šo lietoto automašīnu nevis ar PVN 0% likmi, bet savas valsts PVN likmi. Tad, kad šī lietotā automašīna tiks reģistrēta Latvijas CSDD uz juridiskās personas vārda, apliecinājums jānosūta Vācijas uzņēmumam, kas atgriezīs PVN. Vācijas uzņēmums solīja, solīja, taču PVN tā arī neatgrieza. Latvijas uzņēmuma vadība uzrakstīja PVN atmaksas pieteikumu Vācijas ieņēmumu dienestam, bet tas atteicās atmaksāt PVN, jo šim darījumam bija jāpiemēro PVN 0% likme un darījuma partneri paši ir vainīgi, ka to neizmantoja.

Uzņēmums nodarbojas ar koka izstrādājumu ražošanu un pārdošanu. Ir plānots iegādāties izejmateriālus no Ķīnas. Kas notiek ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu un uzrādīšanu PVN deklarācijā, ja uzņēmums ir vai nav saņēmis atļauju piemērot īpašo režīmu importam no Valsts ieņēmumu dienesta? Kā šis darījums tiek atspoguļots PVN deklarācijā abos variantos?

Latvijas uzņēmums no Baltkrievijas importējis preci. Importa muitas deklarācijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aprēķināts no preces vērtības, kurai pieskaitīti arī transporta pakalpojumi. Prece pirkta no viena Baltkrievijas uzņēmuma, bet transporta pakalpojumus nodrošinājis cits uzņēmums. Importētājam ir atļauja piemērot īpašo režīmu importa darījumiem. Kā pareizi aizpildīt PVN deklarācijas pielikumu?

Jautājums par automašīnas iegādi – pikapu, kas atbilst N1G kategorijai (kravas transporta kaste). No Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumiem par priekšnodokļa atskaitīšanu līdz galam nav skaidrības, kam tad ir jābūt un kas ir jādara, lai varētu to atskaitīt 100% apmērā!

Latvijas sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, saražojusi un uzmontējusi ēku Zviedrijā. Garantijas periodā, lai Latvijas PVN maksātājam pašam nebūtu jābrauc labot defekti, šos darbus veic Zviedrijas PVN maksātājs, kurš Latvijas sabiedrībai izraksta rēķinu par nekustamajā īpašumā veiktajiem remontdarbiem. Rēķinā tiek norādīts PVN – 0%. Kā šāds darījums jādeklarē PVN deklarācijā?

Latvijas SIA pieder pie uzņēmumu grupas, kur 100% daļu pieder mātes kompānijai – Dānijas juridiskai personai. Latvijas SIA sniedz mātes kompānijai apģērbu šūšanas pakalpojumus, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) reversā kārtībā (atsauce rēķinā “reverse charge”), un atspoguļo šo darījumu PVN deklarācijas 48.2rindā “Citās valstīs veiktie darījumi”. Uzņēmumu grupas ietvaros ir pieņemta transfertcenu politika, un saskaņā ar to, lai ievērotu tirgus cenas, mātes kompānija katru mēnesi izraksta Latvijas SIA rēķinu, kur ir norādīts pamatojums – “Transfertcenu regulēšana”. Rēķinā summas ir gan ar plusa zīmi, gan ar mīnusa zīmi. Kā šie darījumi jāatspoguļo PVN deklarācijā un kurā tās rindā?

No Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ir saņemts atteikums par projekta tālāku virzību. Tā kā projekta izskatīšana ilga zināmu laiku un uzņēmums bija sācis rūpnīcas būvniecības projekta izstrādi, ir uzkrāti izdevumi, kas šobrīd jānoraksta. Izdevumu sastāvā ir būvatļaujas saņemšana, būvprojekta izstrāde, topogrāfija, dažādas ekspertīzes, biznesa plāna izstrāde, kadastrālā zemes uzmērīšana, ģeotehniskās izpētes darbi, un kopsummā tie veido 80 748 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Vai tos drīkst norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus? Vai ir jāveic atskaitītā priekšnodokļa korekcija, ja projekts netiek realizēts?

Sabiedrības pamatdarbība ir metāla konstrukciju tirdzniecība, kā arī šo konstrukciju montāžas pakalpojumi. Tagad metāla konstrukcijām ar montāžu piemērojam reverso pievienotās vērtības nodokli kā būvniecības pakalpojumiem. Lūdzu sniegt paskaidrojumu, kādu likmi jāpiemēro pēc 2020.gada 1.janvāra!

Šī gada 1.jūlijā Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis uzziņu Nr.30.1-8.6/233890, kurā sniegtas atbildes uz nodokļa maksātāja jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa īpašā režīma jeb reversās kārtības piemērošanu projektēšanas un būvniecības darbiem. Īpašā kārtība noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantā.

2019.gada oktobrī tika pieņemts lēmums izmantot līzinga kompānijas piedāvātās iespējas ņemt aizņēmumu, izmantojot minēto automašīnu kā līzinga priekšmetu. Līzinga kompānija kā darījumu apliecinošu dokumentu izraksta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu un no uzņēmuma arī pieprasa šādu dokumentu. Tādējādi nenotiek naudas kustība, bet gan dokumentu aprite. Ko darīt ar PVN? To var atskaitīt 100% vai 50% apmērā?

Latvijā reģistrētai sabiedrībai, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, jāizraksta rēķins par aviācijas inženiera pakalpojumiem Eiropas Savienībā (Lielbritānijā) reģistrētam uzņēmumam, kuram nav PVN numura. Vai rēķins jāizraksta, darījumam piemērojot PVN 21% likmi? Kā to norādīt PVN deklarācijā un tās pielikumos?

Nodokļu maksātājiem samērā bieži rodas jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, ja saimnieciskā darbība saistīta ar nekustamo īpašumu celtniecību, atjaunošanu vai ekspluatāciju. Neskaidrības, līdz ar to arī nodokļa risks, izriet ne tikai no komplicētās nodokļa sistēmas šāda veida darījumiem, bet arī nepieciešamības orientēties būvniecību regulējošajos tiesību aktos.