Sakarā ar to, ka 01.01.2014. spēkā stājušies precizējumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 92.pantā, to papildinot ar 3.1 daļu, kas nosaka, ka reģistrētam nodokļa maksātājam kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas ir tiesības atskaitīt PVN summu, kas norādīta tādā rēķinā par ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas vai gāzes piegādi vai par kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, kas atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, radies jautājums par 3.1 daļas 2.punkta prasību - rēķinā norādīt faktiskā pakalpojuma sniedzēja apsaimniekotājam izrakstītā rēķina datumu un numuru, pakalpojuma vērtību un nodokļa summu.

Līdz ar jaunā Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) spēkā stāšanos pagājušajā gadā ir būtiski mainījušies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi, ieviešot jaunas prasības un ierobežojumus.

Uzņēmums proporciju mēneša deklarācijās nerēķina un priekšnodokļa atsevišķu uzskaiti (darījumiem, kas dod tiesības, un darījumiem, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli) neveic. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) proporcijas aprēķinu veic un atskaitāmo priekšnodokli koriģē kopumā par gadu. PVN deklarācijas 66.rindā uzrāda normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos neatskaitāmās priekšnodokļa summas, izņemot augstākminēto gadījumu.

Šobrīd tirdzniecībā vislabākie panākumi ir tiem, kas operatīvi reaģē uz pieprasījumu, īpaši svarīgs ir piegāžu ātrums. Tādēļ preču darījumos sen vairs nav iesaistītas tikai divas puses - pārdevējs un pircējs. Ļoti tipiski, ka pārdošanas darījumos puses saved kopā starpnieks un pat vairāki. Tāpat darījumos ir iesaistīti arī preču transportētāji un starpnieki, kas organizē transportu. Līdz ar to parādās daudz jautājumu – kā piemērojami nodokļi piegādēm, kurās iesaistīti viens vai vairāki starpnieki, kas veic preču transportēšanu, un vai tas ietekmē nodokļu piemērošanu, kādi pavaddokumenti ir nepieciešami, lai pamatotu piegādes un preču transportēšanu.

Latvijas uzņēmums, kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, plāno sniegt celtniecības remonta pakalpojumus Vācijā fiziskai personai, kas arī nav PVN maksātājs. Vai Latvijas uzņēmumam vajag reģistrēties kā PVN maksātājam? Sniedzot celtniecības remonta pakalpojumus Vācijā, pakalpojumu sniegšanas vietā (Vācijā) jāreģistrē struktūrvienība? Vai ir atļauts Latvijas uzņēmumam, kas nav PVN maksātājs, sniegt augstāk minētos pakalpojumus ES teritorijā fiziskai personai, kas nav PVN maksātājs?

Sabiedrība izmanto īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmu, importējot preces no trešajām valstīm. Parasti tiek saņemtas preces, un muitas deklarācijā (55B ailē) norādītā PVN vērtība tiek uzrādīta PVN deklarācijā. Šoreiz piegādātājs papildu bez maksas ir piegādājis reklāmas materiālus, un muitas deklarācijā ir aprēķināts PVN arī par šiem reklāmas materiāliem. Sakiet, lūdzu, vai šo PVN par reklāmas materiāliem ir korekti atspoguļot kā PVN īpašo režīmu? Šobrīd saņemtie reklāmas materiāli grāmatvedībā netiek uzskaitīti, tomēr tie tiks izmantoti saimnieciskajā darbībā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 97.panta 6.daļā ir noteikts, ka priekšnodokli par pakalpojumiem no citas dalībvalsts vai trešo teritoriju vai trešo teritoriju maksātājiem atskaita pēc šo pakalpojumu saņemšanas. Lūdzu sniegt precizējoši skaidrojumu šādā situācijā. Latvijā reģistrēta persona 14.01.2014. saņem rēķinu no citas dalībvalsts par pakalpojumiem, kas veikti 2013.gada decembrī. Samaksa par pakalpojumiem veikta 14.01.2014. Jautājumi:

Uzņēmums 2014.gadā plāno iegadāties pamatlīdzekli no trešās valsts, proti, Kanādas, noformējot muitas deklarāciju. Pamatlīdzeklis tiks iegādāts ražošanas procesa nodrošināšanai, un tā vērtība ir augsta. Kad ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par importēto pamatlīdzekli? Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai nebūtu jāveic PVN maksājums importa brīdī, bet varētu tikai atspoguļot darījumu deklarācijā (uzrādot aprēķināto nodokli un atskaitīto priekšnodokli), atliekot maksājumu? Kā darījums tiks atspoguļots PVN deklarācijā un pielikumos?

Esam saņēmuši rēķinu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrētas personas par viesu izmitināšanas pakalpojumiem šajā valstī, tātad pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 25.panta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ES. Kā aprēķināms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un kā tas uzrādāms PVN deklarācijā?

Pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus, ir novērots daudz problēmu to statusa noteikšanā un pamatošanā – vai īpašums uzskatāms par lietotu vai nelietotu –, kā arī piemērojot apliekamo vērtību, priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, kas ir būtiski, lai šajos darījumos pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ar likumu grozījumiem ir sakārtoti vairāki līdz šim neskaidri jautājumi.

Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums, arī likums) šogad ir piedzīvojis daudz izmaiņu un grozījumu, no kuriem atsevišķas normas ir izraisījušas jautājumus un neizpratni. Viena no šādām normām ir PVN likuma 52.panta jaunā 3.1 daļa, kas nosaka atbrīvojuma piemērošanu īpašos gadījumos.

Labdien! Man ir jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām transportlīdzekļu, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, izdevumiem no š.g. 1.janvāra, kad spēkā stājās grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), kas paredz priekšnodokli par transportlīdzekļu izdevumiem atskaitīt 100% apmērā.

Kā jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumā ar Krieviju, ja esam izrakstījuši avansa rēķinu par preci, esam saņēmuši naudu, bet preci vēl neesam nosūtījuši, jo ir problēmas ar muitu? Ražojam piena produktus, šos produktus nosūtīsim uz Krieviju saldētā veidā, līdz ar to mūsu saldētavā tas var glabāties ilgstoši, tas ir, līdz muitas problēmas atrisināsies. Bet kā jārīkojas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) sakarā, un varbūt uz šo darījumu attiecas vēl citi nodokļi?

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) A debitors SIA B ir parādā Ls 10 000 (t.sk. pievienotās vērtības nodokli (PVN) – Ls 1 735,54). Debitoram B pasludināja maksātnespēju un SIA A uzrakstīja kreditora pieteikumu. Maksātnespējas administrators iereģistrēja SIA A kā nenodrošināto kreditoru. No debitora atgūt parādu praktiski ir neiespējami. Vai drīkst 2014.gada marta PVN deklarācijā neatgūto PVN summu uzrādīt kā zaudētos parādus? Kādas darbības jāveic uzņēmumam? Vai pietiek, ja nosūta paziņojumu maksātnespējas administratoram par PVN iekļaušanu priekšnodoklī? Vai drīkst samazināt summu, kas iepriekš uzrādīta kreditora pieteikumā? Varbūt tagad nav jādara nekas, bet jāgaida, kad debitors tiks likvidēts?

Uzņēmums veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus (neapliekamo darījumu īpatsvars ir 98% no kopējās darījumu vērtības). Atsevišķa uzskaite iegādātajām precēm un pakalpojumiem netiek veikta. Atskaitāmā priekšnodokļa summu uzņēmums aprēķina, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 98.panta 2.daļā minēto proporcijas aprēķinu. Uzņēmums decembrī iegādājās vieglo automašīnu no Vācijā reģistrētas apliekamas personas. Automašīna nav reprezentatīva. Kā pareizi atspoguļot šādu darījumu PVN deklarācijā? Vai jāaprēķina proporcija atskaitāmajam priekšnodoklim no šī konkrētā darījuma?