Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) apsaimnieko daudzdzīvokļu māju, kura tiks siltināta. Apsaimniekošana iedzīvotājiem ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekams darījums, tādēļ jautājums - vai mājas siltināšanas izmaksām jāpiemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību, vai nē? Siltināšanas projekts paredz 50% Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Vai ES atbalsts mājas siltināšanai būs nākamo periodu ieņēmumi (daudzdzīvokļu māja nav SIA bilancē)?

Vai darījuma summas ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) šādās situācijās: par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām; par preču paraugiem, kas bez atlīdzības tiek izsniegti klientiem?

Uzņēmums novembrī reģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju un izvēlas piemērot PVN likuma 137. pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas kārtību (t.s. kases metodi). Ja par periodu no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada septembrim (ieskaitot), sasummē izrakstītās pavadzīmes par pārdoto produkciju, ir pārsniegts LVL 35 000 slieksnis. Ja vērtē iepriekšējo 12 mēnešu laikā saņemto samaksu par pārdoto produkciju (t.i., apliekamos darījumus saskaita pēc kases principa), tad LVL 35 000 slieksnis vēl nav pārsniegts. Un attiecīgi jautājums - vai, nosakot LVL 35 000 apliekamo darījumu kopsummu, vienmēr ir jāvadās pēc parastās PVN kārtības, vai var tomēr vērtēt pēc īpašās kārtības (ja nodokļu maksātājs to ir izvēlējies)?

Mūsu uzņēmuma darbinieki dodas komandējumos uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju. Par naktsmītni – viesnīcas pakalpojumiem uzņēmums saņem rēķinu bez attiecīgās valsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Maksājums parasti tiek veikts ar pārskaitījumu. Vai šādiem rēķiniem ir jārēķina PVN reversā kārtībā? Ja jārēķina reverss – vai jāpiemēro PVN 21% likme vai tomēr 12%? Un kur šādas summas uzrādīt PVN deklarācijā?

Uzņēmums saņem pakalpojumus no Eiropas Savienības (ES) partnera. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāaprēķina reversā kārtībā. Ja izdevumi par saņemto pakalpojumu nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, vai uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN iemaksāšanai budžetā?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2007. un 2008. gadā ir saņēmis avansus par precēm un, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, avansa saņemšanas brīdī šos darījumus ir arī uzrādījis attiecīgajās PVN deklarācijās. 2013. gadā uzņēmums šos avansus atmaksā, jo preču piegāde par šiem avansiem tomēr nav veikta. Jautājums – vai 2013. gadā uzņēmumam ir tiesības PVN deklarācijas 67. rindā Iepriekšējos taksācijas periodos samaksai valsts budžetā aprēķinātā nodokļa samazinājums norādīt summas korekciju par atpakaļ saņemto avansu?

Uzņēmuma darbinieks ir devies darījumu pusdienās ar klientu. Grāmatvedībā tiek iesniegts čeks un iesniegums ar lūgumu kompensēt reprezentācijas izdevumus. Kā rīkoties, ja čekā ir uzrādīti alkoholiskie dzērieni? Vai par šo izdevumu pozīciju drīkst atskaitīt priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 100.panta 1.daļā norādītajā kārtībā?

No Eiropas Savienībā (ES) nereģistrētas personas ir saņemts pakalpojums, kas saistīts ar preču eksportu uz trešajām valstīm (komisijas maksa). Kā tas jāparāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā? Vai PVN ir jārēķina reversā un jānorāda deklarācijas 54. un 63.rindā?

Ar Lietuvas uzņēmumu (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksātāju) ir noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu Latvijā - dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas ārdurvju piegādi un montāžu. Samaksa ir veikta avansā – novembrī. Tā kā šie darbi attiecas uz neapliekamiem apsaimniekošanas pakalpojumiem, domāju, ka mums jāaprēķina PVN, bet priekšnodoklī to likt nedrīkst. Kā šāds darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā un kurš pielikums jāaizpilda? Vai varbūt vispār darījums PVN deklarācijā nav jānorāda?

Raksta tēma izvēlēta saistībā ar lasītāja uzdoto jautājumu par nosakāmo vērtību preču paraugiem (par preču paraugiem konkrētajā gadījumā samaksa netiek saņemta) un kompensācijas sūtījumiem (gadījumos, ja transportēšanas laikā prece tiek bojāta), kurus plānots sūtīt ārpus Eiropas Savienības (ES) - uz trešajām valstīm, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu attiecīgajai situācijai. Minētais jautājums varētu būt aktuāls gan ražotājiem, gan tirgotājiem, tādēļ rakstā tiks apskatīti dažādi nodokļu aspekti un analizētas muitas prasības attiecībā uz nosūtāmo/saņemamo paraugu vērtību.

2012.gada decembrī SIA A saskaņā ar priekšapmaksas rēķinu samaksāja avansu par preci SIA B un priekšapmaksas rēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atskaitīja kā priekšnodokli. Prece bija jāsaņem 2013.gada janvārī, taču piegāde nenotika. 2013.gada februārī SIA B tika pasludināta maksātnespēja. SIA A no SIA B nesaņems ne preci, ne avansa atmaksu, un SIA B pārskaitītā avansa summa būs jānoraksta zaudējumos. Vai šajā gadījumā SIA A būs jāveic priekšnodokļa korekcija?

Kurā brīdī eksporta darījumi būtu jānorāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitē - brīdī, kad ir izrakstīts rēķins un saņemta tā apmaksa (priekšapmaksa 100% apmērā), vai brīdī, kad tiek sagatavota pavadzīme un veikts sūtījums? Starp šiem gadījumiem var būt laika nobīde līdz pat 2 mēnešiem.

Mūsu uzņēmums darbojas mežizstrādes, kokmateriālu tirdzības un kokvedēju transporta pakalpojumu sniegšanā, un mums ir radusies neskaidrība pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Mūsu uzņēmums sniedz kokvedēja pakalpojumu Latvijā reģistrētam PVN maksātājam - vedam viņa kokus uz Lietuvu. Rēķinu izrakstām Latvijā reģistrētajam uzņēmumam. Kurš PVN likuma pants nosaka PVN piemērošanas kārtību?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) plāno ievest preces no Ķīnas. Kā notiks norēķināšanās par pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Vai pastāv iespēja nemaksāt PVN muitā? Preces būs nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai – tās SIA tirgos tālāk veikaliem. Summas būs lielas – Ls 300 000 un vairāk. Un vēl jautājums – sakiet, lūdzu, kā piemērot PVN precei, ko saņem no Ķīnas pa pastu un ko arī izmantos saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ja summas ir nelielas (Ls 30–50)?

Vēlos uzzināt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu šādam darījumam – Latvijas PVN maksātājs iegādājas programmatūras licences (kā partneris) no Lietuvas PVN maksātāja tālākai pārdošanai Lietuvas PVN maksātājam. Vai, iegādājoties licences no Lietuvas PVN maksātāja, ir jāpiemēro 0% likme saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 16.panta 4.punktu? Vai, tālāk pārdodot licences Lietuvas PVN maksātājam, ir piemērojama 0% likme saskaņā ar PVN likuma 46.pantu?