Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 97.panta 6.daļā ir noteikts, ka priekšnodokli par pakalpojumiem no citas dalībvalsts vai trešo teritoriju vai trešo teritoriju maksātājiem atskaita pēc šo pakalpojumu saņemšanas. Lūdzu sniegt precizējoši skaidrojumu šādā situācijā. Latvijā reģistrēta persona 14.01.2014. saņem rēķinu no citas dalībvalsts par pakalpojumiem, kas veikti 2013.gada decembrī. Samaksa par pakalpojumiem veikta 14.01.2014. Jautājumi:

Uzņēmums 2014.gadā plāno iegadāties pamatlīdzekli no trešās valsts, proti, Kanādas, noformējot muitas deklarāciju. Pamatlīdzeklis tiks iegādāts ražošanas procesa nodrošināšanai, un tā vērtība ir augsta. Kad ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par importēto pamatlīdzekli? Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai nebūtu jāveic PVN maksājums importa brīdī, bet varētu tikai atspoguļot darījumu deklarācijā (uzrādot aprēķināto nodokli un atskaitīto priekšnodokli), atliekot maksājumu? Kā darījums tiks atspoguļots PVN deklarācijā un pielikumos?

Esam saņēmuši rēķinu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrētas personas par viesu izmitināšanas pakalpojumiem šajā valstī, tātad pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 25.panta pakalpojuma sniegšanas vieta ir ES. Kā aprēķināms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un kā tas uzrādāms PVN deklarācijā?

Pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus, ir novērots daudz problēmu to statusa noteikšanā un pamatošanā – vai īpašums uzskatāms par lietotu vai nelietotu –, kā arī piemērojot apliekamo vērtību, priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, kas ir būtiski, lai šajos darījumos pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ar likumu grozījumiem ir sakārtoti vairāki līdz šim neskaidri jautājumi.

Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums, arī likums) šogad ir piedzīvojis daudz izmaiņu un grozījumu, no kuriem atsevišķas normas ir izraisījušas jautājumus un neizpratni. Viena no šādām normām ir PVN likuma 52.panta jaunā 3.1 daļa, kas nosaka atbrīvojuma piemērošanu īpašos gadījumos.

Labdien! Man ir jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām transportlīdzekļu, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, izdevumiem no š.g. 1.janvāra, kad spēkā stājās grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), kas paredz priekšnodokli par transportlīdzekļu izdevumiem atskaitīt 100% apmērā.

Kā jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumā ar Krieviju, ja esam izrakstījuši avansa rēķinu par preci, esam saņēmuši naudu, bet preci vēl neesam nosūtījuši, jo ir problēmas ar muitu? Ražojam piena produktus, šos produktus nosūtīsim uz Krieviju saldētā veidā, līdz ar to mūsu saldētavā tas var glabāties ilgstoši, tas ir, līdz muitas problēmas atrisināsies. Bet kā jārīkojas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) sakarā, un varbūt uz šo darījumu attiecas vēl citi nodokļi?

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) A debitors SIA B ir parādā Ls 10 000 (t.sk. pievienotās vērtības nodokli (PVN) – Ls 1 735,54). Debitoram B pasludināja maksātnespēju un SIA A uzrakstīja kreditora pieteikumu. Maksātnespējas administrators iereģistrēja SIA A kā nenodrošināto kreditoru. No debitora atgūt parādu praktiski ir neiespējami. Vai drīkst 2014.gada marta PVN deklarācijā neatgūto PVN summu uzrādīt kā zaudētos parādus? Kādas darbības jāveic uzņēmumam? Vai pietiek, ja nosūta paziņojumu maksātnespējas administratoram par PVN iekļaušanu priekšnodoklī? Vai drīkst samazināt summu, kas iepriekš uzrādīta kreditora pieteikumā? Varbūt tagad nav jādara nekas, bet jāgaida, kad debitors tiks likvidēts?

Uzņēmums veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus (neapliekamo darījumu īpatsvars ir 98% no kopējās darījumu vērtības). Atsevišķa uzskaite iegādātajām precēm un pakalpojumiem netiek veikta. Atskaitāmā priekšnodokļa summu uzņēmums aprēķina, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 98.panta 2.daļā minēto proporcijas aprēķinu. Uzņēmums decembrī iegādājās vieglo automašīnu no Vācijā reģistrētas apliekamas personas. Automašīna nav reprezentatīva. Kā pareizi atspoguļot šādu darījumu PVN deklarācijā? Vai jāaprēķina proporcija atskaitāmajam priekšnodoklim no šī konkrētā darījuma?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) apsaimnieko daudzdzīvokļu māju, kura tiks siltināta. Apsaimniekošana iedzīvotājiem ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekams darījums, tādēļ jautājums - vai mājas siltināšanas izmaksām jāpiemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību, vai nē? Siltināšanas projekts paredz 50% Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Vai ES atbalsts mājas siltināšanai būs nākamo periodu ieņēmumi (daudzdzīvokļu māja nav SIA bilancē)?

Vai darījuma summas ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) šādās situācijās: par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām; par preču paraugiem, kas bez atlīdzības tiek izsniegti klientiem?

Uzņēmums novembrī reģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju un izvēlas piemērot PVN likuma 137. pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas kārtību (t.s. kases metodi). Ja par periodu no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada septembrim (ieskaitot), sasummē izrakstītās pavadzīmes par pārdoto produkciju, ir pārsniegts LVL 35 000 slieksnis. Ja vērtē iepriekšējo 12 mēnešu laikā saņemto samaksu par pārdoto produkciju (t.i., apliekamos darījumus saskaita pēc kases principa), tad LVL 35 000 slieksnis vēl nav pārsniegts. Un attiecīgi jautājums - vai, nosakot LVL 35 000 apliekamo darījumu kopsummu, vienmēr ir jāvadās pēc parastās PVN kārtības, vai var tomēr vērtēt pēc īpašās kārtības (ja nodokļu maksātājs to ir izvēlējies)?

Mūsu uzņēmuma darbinieki dodas komandējumos uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju. Par naktsmītni – viesnīcas pakalpojumiem uzņēmums saņem rēķinu bez attiecīgās valsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Maksājums parasti tiek veikts ar pārskaitījumu. Vai šādiem rēķiniem ir jārēķina PVN reversā kārtībā? Ja jārēķina reverss – vai jāpiemēro PVN 21% likme vai tomēr 12%? Un kur šādas summas uzrādīt PVN deklarācijā?

Uzņēmums saņem pakalpojumus no Eiropas Savienības (ES) partnera. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāaprēķina reversā kārtībā. Ja izdevumi par saņemto pakalpojumu nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, vai uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN iemaksāšanai budžetā?

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2007. un 2008. gadā ir saņēmis avansus par precēm un, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, avansa saņemšanas brīdī šos darījumus ir arī uzrādījis attiecīgajās PVN deklarācijās. 2013. gadā uzņēmums šos avansus atmaksā, jo preču piegāde par šiem avansiem tomēr nav veikta. Jautājums – vai 2013. gadā uzņēmumam ir tiesības PVN deklarācijas 67. rindā Iepriekšējos taksācijas periodos samaksai valsts budžetā aprēķinātā nodokļa samazinājums norādīt summas korekciju par atpakaļ saņemto avansu?