2011. gada 21. jūlijā Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums). Bez grozījumiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversa ieviešanu darījumiem ar metāllūžņiem un īpašā nodokļa režīma piemērošanu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem jaunajā likumā ir ietvertas arī izmaiņas PVN piemērošanā darījumiem ar nekustamo īpašumu, kas stājas spēkā jau no 2011. gada 1.oktobra.

Nodokļu maksātāji jau pieraduši, ka likums Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) tiek grozīts bieži, pat vairākas reizes gadā. Pie tam mainītas tiek ne tikai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes, bet arī ar PVN apliekamie objekti un kārtība.

Šā gada 15. martā Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi Regulu Nr. 282/2011 (Regula), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu (Direktīva). Ir noteikts, ka Regula ir piemērojama sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Tā kā Regula ES dalībvalstīs ir jāpiemēro tieši, Latvijas normatīvajos aktos Regulas prasības netiks iestrādātas, tādēļ nodokļu maksātājiem būtu jāzina, ko nosaka jaunais dokuments, un jāievēro tā prasības attiecībā uz veiktajiem darījumiem. Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāpārskata esošo normatīvo aktu normas un nepieciešamības gadījumos jāveic precizējumi, lai nerastos pretrunas ar Regulas nosacījumiem.

Gadījumos, kad uzņēmumi, kuri nav reģistrējušies ar pievienotās vērtības nodokli (PVN vai nodoklis) apliekamo personu reģistrā, iepērk preces no trešajām valstīm, tie nereti nav informēti par PVN piemērošanas kārtību un muitas procedūru šādās situācijās. Šajā publikācijā par to, kādos gadījumos ar PVN apliekama importēto preču muitas vērtība, un kā veicama preces atmuitošanas procedūra.

Darījumos ar lietotām mantām tiek piemērota netipiska pievienotās vērtības nodokļa (PVN vai nodoklis) aprēķināšanas kārtība. Tā kā uzņēmumi nereti pārdod lietotas automašīnas, tad jāņem vērā, ka pastāv PVN uzskaite vispārējā kārtībā un PVN uzskaite īpašajā kārtībā (īpašā nodokļa piemērošanas kārtība) saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 292 Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (MK noteikumi Nr. 292).

Tuvojas laiks, kad jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gada deklarācija. Tomēr ne visiem šogad tā ir jāiesniedz. Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN vai likums) 11. panta 10. daļu apliekamā persona līdz nākamā gada 1. maijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) deklarāciju par taksācijas gadu gadījumos, ja:

Šajā rakstā tiks apskatīta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošana darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī priekšnodokļa atskaitīšana, korekcijas šajā sakarā.

Ar 01.01.2011. stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumos Nr.1640 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju. Šī jaunā kārtība pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju sagatavošanā jāpiemēro no 01.02.2011., tātad – ar janvāra deklarāciju, kas tiks iesniegta 2011.gada februārī.

Ar 2010. gada 2. decembra grozījumiem likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī, mainīts obligātais reģistrācijas slieksnis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrā no 10 000 uz 35 000 Ls. Kādas priekšrocības un problēmas no tā izriet, par to turpmāk.

Vairums lasītāju droši vien jau būs dzirdējuši, ka Ministru kabinets šā gada 30.novembra sēdē saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem ir akceptējis grozījumus daudzos nodokļu likumos, tostarp arī likumā Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums). Lai gan publiski līdz šim ir izskanējusi informācija tikai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju celšanu, PVN likuma grozījumos atrodami arī daudz citu jaunu regulējumu, kā arī atsevišķi nepatīkami pārsteigumi, par kuriem līdz šim publiski informācija nebija pieejama.

Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu nosaka likuma Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums) 12.pants. Tādējādi, ja šajā pantā būs noteikts par attiecīgi saņemto pakalpojumu aprēķināt nodokli, tad tas ir jādara. Ja nebūs noteikts, tad PVN nav jāaprēķina.

Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums) 12. panta 1.14 daļu par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības (ES) teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā:

2010. gada 30. septembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (noteikumi). Noteikumi izstrādāti ar mērķi novērst neskaidrības, kas radās, piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) normas pēc grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Latvijā viena no aktīvākajām nozarēm ir kokapstrāde. Tā ir mūsu eksporta prece, kas nes Latvijas budžetam lielus nodokļus un nodrošina daudzus iedzīvotājus ar darbu. Šajā nozarē ir arī savas īpatnības grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, tādēļ grāmatveži nereti baidās uzņemties risku pildīt galvenā grāmatveža amatu.

Tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā kā apliekamās personas (PVN maksātāji), ir būtiski atcerēties, ka, veicot darījumus ar citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reģistrācijas pienākums var iestāties arī nesasniedzot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" (likums) 3. panta 5.3 daļā noteikto apgrozījuma slieksni 10 000 Ls.