67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (PVN likums) 12. panta 1.14 daļu par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības (ES) teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā:
2010. gada 30. septembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (noteikumi). Noteikumi izstrādāti ar mērķi novērst neskaidrības, kas radās, piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) normas pēc grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī.
Latvijā viena no aktīvākajām nozarēm ir kokapstrāde. Tā ir mūsu eksporta prece, kas nes Latvijas budžetam lielus nodokļus un nodrošina daudzus iedzīvotājus ar darbu. Šajā nozarē ir arī savas īpatnības grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, tādēļ grāmatveži nereti baidās uzņemties risku pildīt galvenā grāmatveža amatu.
Tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā kā apliekamās personas (PVN maksātāji), ir būtiski atcerēties, ka, veicot darījumus ar citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reģistrācijas pienākums var iestāties arī nesasniedzot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" (likums) 3. panta 5.3 daļā noteikto apgrozījuma slieksni 10 000 Ls.
Reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN, arī - nodoklis) maksāšana ir preču iegāde citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī no ES PVN apliekamās personas, kā rezultātā PVN deklarācijā tiek uzrādīta preču vērtība, aprēķinātais nodoklis un atskaitītais priekšnodoklis.
Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) 1. panta 5. punktu, pašpatēriņš ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas saimnieciskā darbība.
Preču eksports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Kāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme jāpiemēro eksporta darījumiem un kā tie atspoguļojami PVN deklarācijā - par to šajā publikācijā.
Preču imports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) ir preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. PVN likuma 2. panta 2.2 daļa nosaka, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Turpinot tēmu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atkarībā no pakalpojuma sniegšanas vietas Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu teritorijā, šoreiz apskatīsim transporta pakalpojumu nianses.
Ar grozījumu likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) stāšanos spēkā š. g. 1. janvārī daudziem grāmatvežiem problēmas sagādājuši jautājumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs.
Šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos ir svarīgi taupīt katru latu – arī nodokļu jomā. Kā viena no iespējām ir saņemt atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) ne tikai par Latvijas teritorijā saņemtajām precēm un pakalpojumiem, bet arī par darījumiem ārpus Latvijas. Šajā publikācijā par to, kā saņemt atpakaļ samaksāto PVN no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Šveices un Norvēģijas, kā arī par importa darījumiem, ja samaksa veikta ES dalībvalstī.
Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) 10. panta desmito daļu, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot proporciju.
Kopš 2009. gada 1. decembra ir spēkā grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums), nosakot jaunu reģistrācijas kārtību ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā. Tomēr jaunā kārtība vēl arvien rada neskaidrības uzņēmēju vidū – jo īpaši attiecībā uz PVN maksāšanas kārtību, pārsniedzot likumā noteikto slieksni, kā arī par priekšnodokļa atskaitīšanu šajā gadījumā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšana nav obligāta visām apliekamajām personām. No 2010. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums), kas nosaka deklarāciju par taksācijas gadu PVN 4 „PVN gada deklarācija” iesniegt tikai atsevišķos PVN likumā noteiktajos gadījumos. Jaunā likuma norma attiecas arī uz deklarāciju par 2009. gadu.
Likumā ″Par pievienotās vērtības nodokli″ (likums), kas bija spēkā līdz 2009. gada nogalei nodokļa maksātājiem (Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā reģistrētām personām) bija dotas zināmas izvēles tiesības attiecībā uz taksācijas periodu noteikšanu. Proti, likums noteica, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis, savukārt, ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 10 000 latu, tad pēc apliekamās personas iesnieguma taksācijas periods var būt arī trīs vai seši mēneši.
| . . . |
36
|
|---|
15:30, 22. Mai. 2020