Sakiet, lūdzu, kāds pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 6. direktīvas pants norādāms attaisnojuma dokumentā – rēķinā, pārdodot preces PVN maksātājam Eiropas Savienības (ES) teritorijā? Un atsauce uz kādu ES direktīvu jānorāda, sniedzot automašīnu detaļu remontu ES PVN maksātājam (detaļas tiek ievestas Latvijā no ES, saremontētas un izvestas uz ES tam pašam klientam - PVN maksātājam ES)?

Vai Latvijā ir Tax Free zonas veikali, kuros, līdzīgi kā ārzemēs, fiziskā persona var iegādāties preci ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet, preci izvedot no valsts, saņemt atpakaļ PVN? Paldies!

Labdien! Uzņēmumā saņemts nodokļa rēķins par juridiskajiem pakalpojumiem. Uzņēmums šo pakalpojumu iekļāvis savās saimnieciskās darbības izmaksās, atskaitīts priekšnodoklis. Vēlāk tiek konstatēts, ka par šiem pakalpojumiem tālāk jāizraksta rēķins Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrētai apliekamai personai. Sanāk, ka noticis starpnieka darījums. Jautājums šāds – par kādu summu drīkst izrakstīt rēķinu ES dalībvalstij, pieņemot, ka saņemtais rēķins ir par 1000,00 Ls neto + pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 22%, bruto 1220,00 Ls? Vai Latvijas uzņēmums drīkstēja atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem? Paldies jau iepriekš!

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs sniedz transporta pakalpojumu Latvija – Kaļiņingrada. Pasūtītāja adrese reģistrēta Britu salās, nav reģistrācijas numura. Kāda PVN likme būtu jāpiemēro šajā gadījumā, un kā šis darījums būtu jāatspoguļo PVN deklarācijā?

01.02.2012. spēkā stājās izmaiņas MK noteikumos Nr.1640 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, kas paskaidro kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu darījumi uzrādāmi to PVN deklarācijās. Būvniecības līgumiem, kurus komersanti noslēguši pēc 01.01.2012., jāpiemēro īpašā PVN reversā aplikšanas kārtība, kura tiek noteikta Likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 13.6 pantā. Loģiski, ka vienlaicīgi ar būtiskajām izmaiņām PVN piemērošanā būvniecības pakalpojumiem seko izmaiņas, kas precizē kārtību kādā PVN deklarācijā jāuzrāda attiecīgie darījumi.

Labdien! 2011. gadā norakstām izdevumos zaudētu parādu. Parādniekam 2011. gadā ir uzsākta un pabeigta bankrota procedūra. Visi likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 10.1 panta 1. daļas 1. – 8. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti. Bijām arī iekļauti kreditoru sarakstā maksātnespējas procesā. Diemžēl nav iespējams izpildīt 10.1 panta 1. daļas 9. punkta nosacījumus, jo debitors faktiski vairs neeksistē, līdz ar to nevaram nosūtīt līdz 1. martam informāciju par zaudēto parādu. Vai šajā gadījumā esam tiesīgi veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētiem parādiem?

Labdien! Man ir jautājums - kā aprēķināms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par Eiropas Savienības (ES) valstīs iegādātu vieglo automašīnu un kravas automašīnu? Abi auto iegādāti no PVN maksātāja. Kā tas uzrādāms PVN deklarācijā?

Reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības ieviešana būvniecības nozarē bija visnotaļ atbalstāms un ilgi gaidīts notikums. Tas viesa cerības, ka, izmantojot reverso PVN maksāšanas modeli, būtiski tiks mazināts PVN izkrāpšanas gadījumu skaits būvniecībā par fiktīvi noformētiem un faktiski nenotikušiem darbiem. Tomēr šā gada pirmajās nedēļās esam saskārušies ar negaidītiem sarežģījumiem, kas fundamentāli apdraud jaunās kārtības dzīvotspēju un būtībā liek apšaubīt reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas lietderību.

2012. gada 1. janvārī stājās spēkā ilgstoši plānotie grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), papildinot to ar jaunu 13.6 pantu un nosakot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversās maksāšanas kārtības piemērošanu būvniecības pakalpojumiem. Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātais grozījumu teksts radikāli atšķiras no sākotnēji izstrādātā varianta un būtībā nosaka, ka reverso PVN maksāšanas kārtību piemēro visas būvdarbu ķēdē iesaistītās personas, t.i., ģenerāluzņēmējs, visi apakšuzņēmēji un apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji utt., neatkarīgi no būves vai inženierbūves turpmākā lietošanas mērķa un neatkarīgi no tā, vai būvdarbu veikšanai ir vai nav nepieciešama būvatļauja.

Gada nogalē, 2011. gada 8. decembrī, Saeima pieņēma jaunus grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Grozījumi stāsies spēkā no 2012. gada 1. janvāra. Atsevišķas normas stāsies spēkā un tiks piemērotas ar 2013. gadu, proti, normas attiecībā uz reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem atsevišķiem nodokļu maksātājiem, kā arī ieviests pārejas periods dažām agrāk ieviestām normām. Šajā publikācija lasiet par to, kādas ir būtiskākās izmaiņas likumā par PVN un kam būs jāgatavojas nodokļu maksātājiem.

Pēdējo reizi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūras Latvijā mainītas ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā, izraisot pamatīgu sajukumu tiem Latvijas uzņēmējiem, kas bija aizkavējušies ar PVN atmaksu pieprasīšanu. Kopš tā laika ir pagājis jau gandrīz pusotrs gads, taču jautājumi par atmaksas procedūrām joprojām nezaudē savu aktualitāti.

Iespēja veidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju grupu (PVN grupa) parādījās no 2009. gada 1. decembra, kad tika pieņemti grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Likumā tika ieviesta Direktīvas 2006/112/EC (Direktīva) 11. pantā paredzētā norma, ka dalībvalstis par vienu nodokļa maksātāju var uzskatīt personas, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras, kaut arī juridiski patstāvīgas, ir cieši saistītas cita ar citu finansiālām, saimnieciskām un organizatoriskām saitēm.

2011. gada 27. septembrī Ministru Kabinets (MK) pieņēma grozījumus 2006. gada 14. novembra MK noteikumos Nr. 933 Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi), kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Atkal esam sagaidījuši jaunas izmaiņas darījumu uzrādīšanai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Jaunie grozījumi un precizējumi, šķiet, novērsīs vecos atavismus, kā, piemēram, kokmateriālu piegāžu un ar tiem saistīto pakalpojumu uzrādīšanu atsevišķos pārskatos, kas nereti radīja apmulsumu grāmatvežiem, kuri pirms tam ar to nebija saskārušies.

Padziļināta uzņēmuma finanšu un nodokļu plānošana jau kādu laiku vairs nav tikai greznuma lieta, bet gan akūta nepieciešamība, turklāt – ne tikai Latvijā. Uzņēmumu atbildīgās personas nereti pieņem lēmumus izmantot dažādus risinājumus ar vienu mērķi – ietaupīt. Viens no līdzekļiem, kā to izdarīt, jeb, precīzāk, atgūt iztērētos līdzekļus, ir atprasīt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Publikācijas mērķis ir vērst to personu uzmanību uz PVN atmaksas aktualitātēm Latvijā, kuras kā PVN maksātāji reģistrētas ārpus Eiropas Savienības (ES) teritorijas, kur nodokļus regulējošo tiesību aktu izpratnē tās veic saimniecisko darbību.