Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.

Kas var būt izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus pievienot avansa norēķiniem? Vai avansa norēķinam var pievienot tikai čeku? Kad obligāts ir rēķins? Vai čekā obligāti jābūt uzņēmuma rekvizītiem un pievienotās vērtības nodokļa  numuram? Vai šāds dokuments var būt noformēts uz darbinieka vārda? Šos un citus jautājumus, par ko ikdienā diskutē grāmatveži, izskatām šajā publikācijā.

Līdz ar strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanu uzņēmumos un prasību šos rēķinus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā aktualizējies jautājums par avansa rēķiniem, uz kā pamata bieži vien tiek veikti maksājumi. Starp grāmatvežiem klejo mīts, ka avansa rēķins ir obligāti jāsagatavo strukturētā formā, citādi samaksu nav iespējams veikt. Vai avansa pieprasījums ir jāuzskata par attaisnojuma dokumentu tikai tādēļ vien, ka ir ieviesti strukturētie rēķini? 

Regulāri no saviem klientiem saņemam pievienotās vērtības nodokļa rēķinus par darījumiem iekšzemē, saskaņā ar kuriem būtu jāatskaita priekšnodoklis, ar lielu kavējumu. Piemēram, par martā notikušo darījumu rēķinu saņemam jūlijā. Mans viedoklis: jālabo iepriekšējo periodu pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, jo vēlākais, kad var uzrādīt martā notikušo darījumu, ir deklarācija par maiju (pie nosacījuma, ja rēķins izrakstīts aprīlī, bet fiziski saņemts maijā).

Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.

Kam jāpievērš uzmanība, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, kurā pirmo reizi parādās strukturētie rēķini – avansa rēķini, koriģētie rēķini utt.? Vai drīkst datus, kas automātiski uzrādās elektroniskās deklarēšanas sistēmā, neņemt vērā un deklarāciju sagatavot no grāmatvedības datiem?

Nodokļa rēķins uzņēmumam izrakstīts 2025.gada 19.martā, taču tas saņemts tikai jūlijā. Rēķins iegrāmatots ar marta datumu. Lai neveiktu labojumus pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par martu, rēķinā norādītais nodoklis netika norādīts kā priekšnodoklis, bet uzskaitīts starpkontā “Neapmaksātais PVN”. Uzņēmums plāno priekšnodokli atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad rēķins tiks samaksāts. Vai šāda rīcība ir pieļaujama?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1panta 1.daļā noteikts, ka “ienākumam [..] pielīdzina aizdevumu, ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.” Vai šādam aizdevuma līgumam ir noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Vai rakstveidā nenoslēgts līgums ir pietiekams iemesls apšaubīt aizdevumu un uzlikt par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Senāts.