Tēma: avansa norēķini
Avansa rēķins un kredītrēķins PVN deklarācijā
Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.
•
21.04.2026
Izdevumus apliecinošie dokumenti avansa norēķinos
Kas var būt izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus pievienot avansa norēķiniem? Vai avansa norēķinam var pievienot tikai čeku? Kad obligāts ir rēķins? Vai čekā obligāti jābūt uzņēmuma rekvizītiem un pievienotās vērtības nodokļa numuram? Vai šāds dokuments var būt noformēts uz darbinieka vārda? Šos un citus jautājumus, par ko ikdienā diskutē grāmatveži, izskatām šajā publikācijā.
•
08.04.2026
Avansa rēķins – ir vai nav attaisnojuma dokuments?
Līdz ar strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanu uzņēmumos un prasību šos rēķinus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā aktualizējies jautājums par avansa rēķiniem, uz kā pamata bieži vien tiek veikti maksājumi. Starp grāmatvežiem klejo mīts, ka avansa rēķins ir obligāti jāsagatavo strukturētā formā, citādi samaksu nav iespējams veikt. Vai avansa pieprasījums ir jāuzskata par attaisnojuma dokumentu tikai tādēļ vien, ka ir ieviesti strukturētie rēķini?
•
16.03.2026
Vai jālabo PVN deklarācija, ja rēķins saņemts novēloti?
Regulāri no saviem klientiem saņemam pievienotās vērtības nodokļa rēķinus par darījumiem iekšzemē, saskaņā ar kuriem būtu jāatskaita priekšnodoklis, ar lielu kavējumu. Piemēram, par martā notikušo darījumu rēķinu saņemam jūlijā. Mans viedoklis: jālabo iepriekšējo periodu pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, jo vēlākais, kad var uzrādīt martā notikušo darījumu, ir deklarācija par maiju (pie nosacījuma, ja rēķins izrakstīts aprīlī, bet fiziski saņemts maijā).
•
10.03.2026
Vai saņemto avansu var norādīt ārpusbilances kontos?
Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.
•
27.02.2026
Pirmā PVN deklarācija ar e-rēķiniem – kas jāņem vērā?
Kam jāpievērš uzmanība, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, kurā pirmo reizi parādās strukturētie rēķini – avansa rēķini, koriģētie rēķini utt.? Vai drīkst datus, kas automātiski uzrādās elektroniskās deklarēšanas sistēmā, neņemt vērā un deklarāciju sagatavot no grāmatvedības datiem?
•
18.02.2026
Kad atskaitāms priekšnodoklis – saņemot vai samaksājot rēķinu?
Nodokļa rēķins uzņēmumam izrakstīts 2025.gada 19.martā, taču tas saņemts tikai jūlijā. Rēķins iegrāmatots ar marta datumu. Lai neveiktu labojumus pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā par martu, rēķinā norādītais nodoklis netika norādīts kā priekšnodoklis, bet uzskaitīts starpkontā “Neapmaksātais PVN”. Uzņēmums plāno priekšnodokli atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad rēķins tiks samaksāts. Vai šāda rīcība ir pieļaujama?
•
17.02.2026
Vai aizdevuma līgumam jābūt rakstiski?
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1panta 1.daļā noteikts, ka “ienākumam [..] pielīdzina aizdevumu, ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.” Vai šādam aizdevuma līgumam ir noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Vai rakstveidā nenoslēgts līgums ir pietiekams iemesls apšaubīt aizdevumu un uzlikt par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Senāts.
•
27.01.2026
Kā PVN režīms ietekmē nodokļa aprēķinu
No 2025.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas paredz divas atšķirīgas reģistrācijas kārtības: vispārīgo un īpašo. Kā mainās nodokļa aprēķins, pārejot no vispārīgās reģistrēšanās kārtības uz īpašo? Rēķinām kopā!
•
16.01.2026
Avansa rēķini un koriģējošie rēķini
2025.gada 26.septembrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, ieviešot jaunas prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā saistībā ar strukturēto e-rēķinu ieviešanu. Vairākas neskaidrības ir radušās par avansa un koriģējošiem rēķiniem – skaidrojumu vaicājam Valsts ieņēmumu dienestam.
•
08.01.2026
Reversais PVN grāmatvedībā un deklarācijā
Uzņēmums ir iegādājies kurināmās granulas, kurām piemērots reversais pievienotās vērtības nodoklis. Darījums notiek starp Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar avansa rēķinu 2025.gada 5.jūlijā veikts avansa maksājums. 2025.gada 18.septembrī darījuma partneris izraksta pavadzīmi un piegādā preci. Avansa rēķins netiek iegrāmatots. Vai reversais PVN jāgrāmato tajā mēnesī, kad veikts avansa maksājums?
•
31.10.2025
Vai avansa rēķins obligāti jānoformē e-rēķina formātā?
2025.gada 26.septembrī spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kuros teikts: "avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti". Vai no šiem noteikumiem ir jāsaprot, ka avansa rēķinu turpmāk drīkst izsniegt arī nestrukturētā formātā? Līdz šim lielākā daļa budžeta iestāžu uzskatīja, ka viņi apmaksai pieņem tikai strukturēto rēķinu, proti, avansa rēķins netika apmaksāts (protams, arī netika grāmatots), ja tas nebija izsniegts strukturētā formātā.
•
20.10.2025
Ārvalstīs izsniegts rēķins kā attaisnojuma dokuments
2025.gada 26.septembrī spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, nosakot, ka par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī rēķinu, ko izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks, pat ja tajā nav visi Grāmatvedības likuma 11.panta 5.daļā noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija. Vai uzņēmuma nosaukums vai personas vārds un uzvārds šādos dokumentos var būt ierakstīts arī ar roku? Ja nē, tad kā uzņēmumam nodrošināt, lai ārvalstīs veikalā čekā tiktu iedrukāts uzņēmuma nosaukums?
•
02.10.2025
TOP 3: Jaunā PVN kārtība, bankas karte grāmatvedībā un vai nodokļi dividendēm ir godīgi
Piedāvājam jūlija “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!
•
05.08.2025
Darījumi ar bankas karti grāmatvedībā
Direktorei izsniegta uzņēmuma maksājumu karte, kas piesaistīta atsevišķam kontam. Viņa dodas komandējumā, daļa izdevumu tiek apmaksāti no privātās maksājumu kartes, bet daļa (arī par citiem dalībniekiem komandējumā) – no uzņēmuma. Vai darījumi ar uzņēmuma karti jāgrāmato kā avansa norēķins kontā “Norēķini par prasībām pret personālu” un jāsagatavo avansa norēķinu atskaite?
•
18.07.2025
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
