Tēma: avansa norēķini
Kad darījums uzrādāms PVN deklarācijā?
Valsts ieņēmumu dienests nesen ir sniedzis viedokli par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu izrakstīšanas regularitāti. Šis jautājums tiek aktualizēts bieži – lai gan tā ir šķietama formalitāte, noteiktās situācijās tas var nozīmēt novēlotu nodokļa samaksu un attiecīgi nokavējuma naudu. Rakstu sērijas noslēdzošajā daļā apkopojam, kā darījumus norādīt pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā.
•
02.10.2026
Cik ilgā laikā izrakstāms PVN rēķins?
Valsts ieņēmumu dienests nesen ir sniedzis viedokli par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu izrakstīšanas regularitāti. Raksta pirmajā daļā skaidrojām, par kādu periodu izrakstīt nodokļa rēķinu. Turpinām pētīt uzziņu, šoreiz skaidrojot, cik ilgā laikā no darījuma brīža nodokļa rēķins izrakstāms.
•
14.09.2026
Kā īrniekam samaksāt par remontu?
Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izīrējis dzīvokli fiziskajai personai. Noslēgtais līgums paredz, ka īrnieks iemaksās avansu, kas nepieciešamības gadījumā tiks izmantots saistību izpildes nodrošināšanai īres līguma beigās. Līguma darbības beigās tiek konstatēts, ka dzīvoklī ir jāveic remonts, kas tiks ieturēts no īrnieka iemaksātā avansa maksājuma. Atmaksājot atlikušo avansa summu īrniekam, tiek ieturēta summa par remonta izdevumiem. Vai ieturējuma summa ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli?
•
08.09.2026
Rēķins apmaksāts divas reizes – kā to iegrāmatot?
Praksē var gadīties, ka komunikācijas kļūmju vai citu iemeslu dēļ uzņēmuma rēķinu, piemēram, par mobilo sakaru pakalpojumiem, apmaksā gan valdes loceklis no personīgajiem līdzekļiem, gan grāmatvedis no uzņēmuma norēķinu konta. Kā šādā situācijā grāmatvedībā pareizi atspoguļot pārmaksu pakalpojumu sniedzējam un uzņēmuma parādu valdes loceklim?
•
31.08.2026
Ja pazaudēts čeks par preču iegādi
Kā rīkoties, ja darbiniekam ir pazudis čeks par uzņēmumam saimnieciskās darbības vajadzībām iegādātu preci? Kā šo pirkumu noformēt grāmatvedībā kā izdevumus? Vai pietiek ar darbinieka iesniegumu un grāmatvedības izziņu?
•
26.08.2026
Būvniecības līgumu uzskaite: ar ko sākt
Būvniecības uzņēmumu finanšu pārskatu kvalitāti reti nosaka tikai grāmatvedības ierakstu tehniskā pareizība. Daudz būtiskāka nozīme ir tam, kā uzņēmums jau līguma noslēgšanas brīdī organizē informācijas apriti, izvērtē līguma nosacījumus un izveido uzskaites sistēmu konkrētā projekta uzraudzībai. Sākam rakstu sēriju, kurā analizējam, kas jāņem vērā būvniecības līgumu uzskaitē.
•
24.08.2026
Atmaksāts avanss – kā to uzrādīt PVN deklarācijā?
2025.gadā saņemts avanss par būvniecības pakalpojumiem, pievienotās vērtības nodoklis piemērots reversā kārtībā. Darījums nenotika pilnā apjomā, un 2026.gadā daļa avansa tiek atmaksāta pasūtītājam. Kāds dokuments jāsagatavo par saņemtā avansa atmaksu? Kā tas jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā un pielikumos?
•
09.07.2026
Kāpēc VID auditā pieprasa uzrādīt avansa rēķinus?
Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais)?
•
04.06.2026
Kad paraksts nav nepieciešams
Šobrīd atrodamies pārejas posmā, kad daļa uzņēmumu straujāk, citi – lēnāk pāriet uz elektronisko dokumentu apriti grāmatvedībā. Šajā laikā ir daudz ko domāt un pētīt, lai rastu ērtāko sistēmu, kas vienlaicīgi atbilstu normatīvo aktu prasībām. Normatīvie akti, no vienas puses, paver iespējas attīstībai, bet, no otras, – nosaka stingrus rāmjus. Viena no visvairāk apspriestajām problēmām šajā pārejas posmā ir paraksts uz dokumenta – kad tas ir obligāts un kad bez tā var iztikt.
•
18.05.2026
Avansa rēķins un kredītrēķins PVN deklarācijā
Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.
•
21.04.2026
Izdevumus apliecinošie dokumenti avansa norēķinos
Kas var būt izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus pievienot avansa norēķiniem? Vai avansa norēķinam var pievienot tikai čeku? Kad obligāts ir rēķins? Vai čekā obligāti jābūt uzņēmuma rekvizītiem un pievienotās vērtības nodokļa numuram? Vai šāds dokuments var būt noformēts uz darbinieka vārda? Šos un citus jautājumus, par ko ikdienā diskutē grāmatveži, izskatām šajā publikācijā.
•
08.04.2026
Avansa rēķins – ir vai nav attaisnojuma dokuments?
Līdz ar strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanu uzņēmumos un prasību šos rēķinus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā aktualizējies jautājums par avansa rēķiniem, uz kā pamata bieži vien tiek veikti maksājumi. Starp grāmatvežiem klejo mīts, ka avansa rēķins ir obligāti jāsagatavo strukturētā formā, citādi samaksu nav iespējams veikt. Vai avansa pieprasījums ir jāuzskata par attaisnojuma dokumentu tikai tādēļ vien, ka ir ieviesti strukturētie rēķini?
•
16.03.2026
Vai jālabo PVN deklarācija, ja rēķins saņemts novēloti?
Regulāri no saviem klientiem saņemam pievienotās vērtības nodokļa rēķinus par darījumiem iekšzemē, saskaņā ar kuriem būtu jāatskaita priekšnodoklis, ar lielu kavējumu. Piemēram, par martā notikušo darījumu rēķinu saņemam jūlijā. Mans viedoklis: jālabo iepriekšējo periodu pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, jo vēlākais, kad var uzrādīt martā notikušo darījumu, ir deklarācija par maiju (pie nosacījuma, ja rēķins izrakstīts aprīlī, bet fiziski saņemts maijā).
•
10.03.2026
Vai saņemto avansu var norādīt ārpusbilances kontos?
Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.
•
27.02.2026
Pirmā PVN deklarācija ar e-rēķiniem – kas jāņem vērā?
Kam jāpievērš uzmanība, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, kurā pirmo reizi parādās strukturētie rēķini – avansa rēķini, koriģētie rēķini utt.? Vai drīkst datus, kas automātiski uzrādās elektroniskās deklarēšanas sistēmā, neņemt vērā un deklarāciju sagatavot no grāmatvedības datiem?
•
18.02.2026
Atbild eksperts
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Igors Kukjans
Atbild
Inga Zāle
Atbild
Dace Everte
Atbild
Madlena Drozdova
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
