Sniedzot pakalpojumus starp saistītajiem uzņēmumiem dažādās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būtiski izvērtēt, vai pakalpojuma saņēmējam nerodas pastāvīgās pārstāvniecības risks, jo to darījumiem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Eiropas Savienības Tiesa 2024.gada 13.jūnija spriedumā lietā C-533/22 skaidrojusi, kādos gadījumos šāds risks nav pamatots.

Lasot rakstu, uzzināsi:

  • Vai pastāvīgās pārstāvniecības konstatēšanu ietekmē tas, ka uzņēmumam citā ES dalībvalstī ir struktūra, kas piedalās gatavās produkcijas piegādē, un ka šīs piegādes galvenokārt tika veiktas ārpus minētās ES dalībvalsts, ja par tajā veiktajām darbībām ir jāmaksā PVN.
  • Vai pastāvīgās pārstāvniecības esamību ietekmē tehnisko resursu, cilvēkresursu un administratīvo resursu izmantošana pakalpojumu sniegšanai.
  • Kā lietas faktiskos apstākļus ietekmē tas, ka abi iesaistītie uzņēmumi ietilpst vienā grupā un tos saista līgums par pakalpojumu sniegšanu.