Nokavējuma nauda un līgumsods ir starp līgumos visbiežāk izmantotajiem instrumentiem kreditora interešu aizsardzībai. Katram no tiem ir sava specifika. Pirms šo jēdzienu iekļaušanas līgumos der zināt arī līdzšinējo tiesu praksi šajā jautājumā.

Līgumsods ir definēts Civillikuma (CL) 1716.panta 1.daļā, kurā teikts, ka tas ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest savu saistību neizpildes vispār, nepienācīgas izpildes vai neizpildīšanas īstā laikā (termiņā) dēļ. Panta 2. un 3.daļa precizē, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.