Nauda pievelk naudu. Daudz naudas pievelk vēl vairāk naudas. Bet ko darīt, ja naudas nav? Tad jāmaina slotas pret automašīnām. Tā savas bagātības vairošanu sāk Krievijas kulta filmas Oligarhs galvenie varoņi. Arī Latvijā ir dzirdēti stāsti, kā uzņēmēji Latvijas neatkarības pirmajos gados no Austrumiem veduši metālu, naftu un citas preces, lai Eiropā tās mainītu pret sadzīves tehniku, tādējādi nopelnot pirmos miljonus.

Jūs teiksiet – šie trauksmainie "mežonīgā kapitālisma" gadi jau garām un barters aizgājis pa skuju taku? Kļūda – pasaules biznesa darījumu analīze pierāda, ka 25% no visiem norēķiniem tiek kārtoti barterī un šo darījumu summa ir salīdzināma ar ASV viena gada tirdzniecības bilanci. Barters ir viens no visdinamiskāk augošajiem tirdzniecības virzieniem Amerikas tirdzniecības sistēmā. To savas darbības attīstīšanai izmanto vairāk kā miljons uzņēmumu pasaulē, tostarp gandrīz visi amerikāņu žurnāla Fortune top 500 sarakstā iekļautie.

Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – maksāt par pirkumiem ar savu preci vai pakalpojumu, protams, ir izdevīgāk nekā šķirties no naudas, jo paša produkts pārdošanas cenās, izmantojot to kā norēķinu līdzekli, uzņēmumam ir lētāks. Uzņēmums pēc būtības izdod tikai preces/pakalpojuma pašizmaksas daļu, savu peļņas daļu ietaupot.

Bartera izmantošana ļauj palielināt apgrozījumu, saglabājot kapitālu. Barters ir ne tikai kapitāla saglabāšana, bet arī uzņēmuma preču un pakalpojumu noiets. Uzņēmums vienkārši samainās ar precēm tā vietā, lai mainītos ar naudu.

Šodien uzņēmumos sastopami 5 bartera darījumu veidi:

  • Divpusējs barters bez starpnieka,
  • Divpusējs barters ar starpnieku,
  • Daudzpusējs barters bez starpnieka,
  • Daudzpusējs barters ar starpnieku un
  • Daudzpusējs barters, izmantojot automatizētus risinājumus.

Divpusējais barters

Pieminot vārdu barters, pirmais prātā nāk divpusējais barters bez starpnieka, ka divas puses savstarpēji apmainās ar precēm/pakalpojumiem par vienādām summām. Piemēram, uzņēmums, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, no biroja preču tirgotāja nopērk datoru un norēķinās, sastādot vairākus līgumus. Lai arī senākais un vispazīstamākais, šis maiņas veids tieši uzņēmumu ikdienā ir salīdzinoši rets, jo pašu spēkiem atrast ieinteresētu pretējo pusi izdodas reti. Rodas grūtības ar pirkumu vērtību salāgošanu un vajadzību pēc apmaiņā piedāvātās preces/pakalpojuma konkrētajā brīdī.  

Daudzpusējais barters bez starpnieka

Tādā situācijā otru ieinteresēto pusi var palīdzēt atrast starpnieks – uzņēmums joprojām veic tiešo maiņu, par pirkumu naudu nemaksājot, un maksā par izmantoto starpniecības pakalpojumu. Ja par starpnieka pakalpojumu uzņēmums maksāt nevēlas, iespējams tas pats atrod vēl kādu trešo uzņēmumu, kas ir ieinteresēts ņemt uzņēmuma preci/pakalpojumu un dot nolūkotajam uzņēmumam to, kas tam ir noderīgs.

Piemēram, tipogrāfija no loģistikas kompānijas pērk transporta pakalpojumus, bet loģistikas kompānijai maksā ar datoriem, ko nopirkusi no biroja preču tirgotāja, kam, savukārt maksājusi ar saviem drukas pakalpojumiem, drukājot biroja preču produktu katalogus.

Tas jau būs trīspusējs maiņas darījums jeb daudzpusējs barters bez starpnieka, kura noorganizēšana prasīs zināmu laiku un piepūli.

Daudzpusējais barters ar starpnieku jeb barterbiržas

Daudz biežāk pasaulē sastopams daudzpusējs barters, ko organizē starpnieks. Te jau runājam par barterbiržām. Viena daļa barterbiržu, organizējot darījumus, kļūst par pērkamo/pārdodamo preču īpašniekiem. Šajā gadījumā visi dalībnieki pārdod savus produktus barterbiržai, un visi arī no tās pērk. Faktiski tas joprojām ir divpusējs barters, kur viena no darījuma pusēm vienmēr ir barterbirža.

Izmantojot iepriekšējo piemēru, šajā gadījumā būtu tā, ka barterbirža no loģistikas kompānijas nopērk transporta pakalpojumus un pārdod tos tipogrāfijai. Tipogrāfija barterbiržai pārdod biroja preču katalogus, ko barterbirža pārdod biroja preču tirgotājam. Un no biroja preču tirgotāja barterbirža nopērk datorus, ko, savukārt, pārdod loģistikas kompānijai.

Lielākā daļa Amerikas barterbiržu darbojas pēc šāda principa.

Automatizētie risinājumi barterbiržās

Visbeidzot – automatizētie risinājumi jeb barterbiržas, kuru ietvaros notiek daudzpusēji bartera darījumi un to dalībnieki savstarpēji norēķinās, izmantojot pieņemtu norēķinu vienību. Visbiežāk šādos gadījumos runājam par sistēmām, kur katram biržas dalībniekam ir savs bartera norēķinu konts, un darījumi faktiski notiek tieši tāpat kā tad, ja norēķins ir ar pārskaitījumu no viena bankas konta uz citu. Tikai šajā gadījumā bankas konta vietā ir konts bartera sistēmā.

Par pirmo šāda veida sistēmu kļuva Šveices uzņēmums WIR Bank, kuru izveidoja 1934. gadā. Tagad WIR sistēmā ietilpst 60 tūkstoši uzņēmumu, un tā tiek uzskatīta par vecāko un veiksmīgāko bartera sistēmu pasaulē.

Latvijā pēc šāda principa darbojas bartera birža ABSI. ABSI pirmsākumi meklējami 2002. gada rudenī Dānijā, kad neliela grupiņa entuziastu uzsāka konceptuāli jaunas darījumu sistēmas izveidi. Šodien ABSI ir lielākais Skandināvijas maiņas darījumu forums maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas apvieno Dānijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumus, tajā iestājušies ap 1200 uzņēmumiem.  

Barteri grāmatvedībā

Nereti Latvijā, stāstot par barteri, sastopos ar viedokli, ka tie ir nelegāli darījumi, par kuriem netiek maksāti nodokļi, un dati par tiem uzņēmumu grāmatvedībā neparādās. Reizēm tieši tādu barteri kāds arī meklē, bet tas ir cits stāsts. Visi šajā publikācijā aprakstītie bartera veidi ir normāli, caurredzami darījumi, par kuriem tiek noformēti dokumenti – līgumi, rēķini/pavadzīmes utt., un par kuriem tiek veikti ieraksti uzņēmumu grāmatvedības reģistros.

Divpusēju barterattiecību gadījumā norēķina fakts tiek fiksēts, pusēm parakstot savstarpējo norēķinu ieskaita aktu. Tā tas ir arī daudzpusēja bartera bez starpnieka gadījumā, kamēr veicot darījumus barterbiržu ietvaros ieskaita akta vietā ir konta izraksts. Tādējādi uzņēmuma kontu plānā tiek izveidots atsevišķs konts, kurš tiek izmantots līdzīgi kā bankas/kases konts. Attiecīgi visi pirkumi/pārdevumi tiek grāmatoti tieši tāpat kā parasti, tikai bankas/kases konts tiek aizstāts ar jauno, barterbiržas kontu. Līdz ar to informācija par šiem darījumiem nonāk Valsts ieņēmumu dienestā un attiecīgi tiek aprēķināti un nomaksāti visi nodokļi.