Nesen bija populāri gada pārskatā ielikt aptuveni šādu teikumu: “Lūdzam atbrīvot valdi no atbildības par zaudējumiem, kas sabiedrībai nodarīti iepriekšējā pārskata gadā!”. Vai šādam teikumam ir kāda jēga? Vai valdi tik vienkārši var atbrīvot no atbildības par gada pārskatā esošo informāciju? Vai un kādas piebildes pie gada pārskatiem valde var likt?

Uzņēmumam jau vairākus gadus ir bankas konts vienā no Latvijā esošajām bankām. Tagad uzņēmums atvēris papildu kontu citā bankā. Vai šī konta numurs obligāti jānorāda Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā?

Uzņēmumā ir nodarbināti četri cilvēki, diviem no tiem alga ir lielāka par minimālo. Šobrīd ar valdes locekli ir noslēgts bezatlīdzības līgums, bet vēlamies noslēgt pilnvarojuma līgumu, nosakot atlīdzību. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Un vai varēs piemērot IIN likmi 20% apmērā, ja valdes loceklis iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu grāmatiņu? Un kā šāda valdes locekļa atlīdzība jāuzrāda, iesniedzot atskaites par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Kuriem Latvijas uzņēmumiem un kāda transfertcenu dokumentācija ir jāsagatavo par 2018. gadu, un kāda informācija tajā jāiekļauj? Šajā publikācijā soli pa solim izskatīsim šos jautājumus, ņemot vērā šī gada 25.oktobrī Saeimā apstiprinātos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu ekonomikās jau ilgus gadus līdztekus pierastajam finanšu pārskatam uzņēmumi gatavo arī nefinanšu pārskatus, no kuriem visizplatītākais un investoram pierastākais ir ilgtspējas pārskats. Pēdējos gados aizvien augoša tendence arīdzan Latvijas uzņēmumu vidū ir izstrādāt ilgtspējas pārskatus.

2018.gada 7.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas aizstāj Ministru kabineta noteikumus Nr.916 ar tādu pašu nosaukumu. Kas par šīm izmaiņām jāzina dokumentu noformētājiem?

Mūsdienīgam uzņēmumam ikdienā ir daudzi un dažādi mērķi un uzdevumi – jāspēj izdzīvot konkurences apstākļos, jānodrošina sekmīga darbība, jāveido pievilcīga darba vide un nemitīga attīstība utt. Ir svarīgi izmantot dažādas iespējas, kā sasniegt šos un citus mērķus.

SIA vēlas nosūtīt komandējumā pašnodarbināto personu, ar kuru ir noslēgts pakalpojuma sniegšanas līgums par konkrētu darbu veikšanu. Komandējuma mērķis ir apmācības, kā rezultātā varētu tikt paaugstināta šīs pašnodarbinātās personas pakalpojuma sniegšanas kvalitāte. Vai uzņēmums var sūtīt šādu personu komandējumā? Un vai ir kādas nodokļu sekas?

Vai izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma darbinieku pārvadāšanu uz / no darba (ar sabiedrisko transportu nevar nokļūt uz / no darba), ir ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Pilnā apmērā vai daļēji? Kā degvielas izdevumus pareizi uzskaitīt? Priekšnodokļa apmērs degvielas izdevumiem? Kāds ir normatīvo aktu regulējums?

Dzīvojam laikā, kad visi dokumenti top datoros, taču daļa no tiem savu tālāko mūžu nez kādēļ joprojām dzīvo papīra formā. Elektroniskie dokumenti jeb e-dokumenti lielākoties tiek parakstīti ar elektronisko parakstu. Ja abi šie dokumentu veidi dzīvotu pilnībā nošķirtu dzīvi, problēmsituāciju būtu mazāk – tās rodas, kad vajag kaut ko "sakrustot".

Pašizmaksa ir izmaksu kopsumma noteikta produkta vai pakalpojuma vienības ražošanai noteiktā laika periodā. Produkta vai pakalpojuma pašizmaksas kalkulācijas mērķis ir parādīt, cik uzņēmumam izmaksā ražošana vai pakalpojumu sniegšana.

Es kā grāmatvede uzskatu, ka izsniegtajos dokumentos fiziskai personai (pircējam) jābūt likumā “Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem, t.sk., personas kodam, adresei. Bet mūsu grāmatvedības programmas izstrādātāji man atbild, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu dokumenta drukas formā nedrīkst atspoguļot fiziskās personas datus bez tās piekrišanas. Kas ir primārais – Latvijas likumdošana vai Eiropas Savienības regula?

Uzņēmumiem jāievieš jaunas iekšējās kontroles procedūras sankciju jomā. Šāda procedūra gan var jau būt integrēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas (NILLTFN) iekšējās kontroles sistēmā, tad kontroles elementi jāpiemēro sankciju riska kontrolei. Šobrīd vien retiem subjektiem (tostarp bankām) ir izstrādāta sankciju riska kontroles procedūra un atsevišķs riska izvērtējums, kas vērsts uz sankciju riska novērtēšanu. Lielākoties subjekti aprobežojušies ar klientu skrīningu pret starptautisko sankciju sarakstiem, kas ir nozīmīgs, tomēr ne vienīgais elements, no kā sastāv sankciju iekšējā riska kontroles sistēma.

Uzņēmums nomā telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tās ir reģistrētas kā struktūrvienība. Telpās izcēlās ugunsgrēks, tika bojāta iznomātāja manta. Tā kā iznomātājs telpas bija apdrošinājis, tad par šo notikumu viņš saņēma apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošinātājs, savukārt, vērsās tiesā, tiesa nosprieda prasību apmierināt, no kā izriet, ka nomniekam jāsedz radušies izdevumi apdrošinātājam saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Uzņēmums atlīdzina šajā gadījumā apdrošināšanas kompānijai telpas remonta un atjaunošanas izmaksas saskaņā ar regresa prasību. Vai šādi maksājumi var tikt uzskatīti kā izdevumi, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību? Vai tomēr šiem izdevumiem jābūt uzrādītiem jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mēneša deklarācijā? Vai UIN deklarācijā jāiekļauj ar lietas izskatīšanu tiesā saistītie izdevumi (nodevas, kas iemaksātas Valsts Kasē)?

Lai uzņēmuma vadība iegūtu informāciju ne tikai par konkrētā produkta izmaksu apjomu, bet arī par izmaksu uzvedību, to rašanās iemesliem un procesiem, izmanto ABC pašizmaksas kalkulācijas metodi. Pielietojot šo metodi, iespējams ieraudzīt, kur izmaksas varētu tikt optimizētas.