Jau pirms kāda laika aktualizējies jautājums par transferta cenu dokumentēšanu, kam par pamatu bija grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Saskaņā ar grozījumiem no 2013. gada 1. janvāra sabiedrībai, kuras neto apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu un darījumu vērtība ar saistīto uzņēmumu pārsniedz 10 000 latu gadā, ir nepieciešams sagatavot noteikta satura dokumentāciju, kas pamato darījumos ar saistītajām personām piemērotās cenas. Papildus minētajam ar grozījumiem tika ieviesta iespēja noslēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju par piemērojamo transferta cenu.

SIA A 100 % pieder J.Kalniņam, un SIA B 100% pieder J.Kalniņa meitai - A.Kalniņai. SIA A ir izsniegusi SIA B bezprocentu aizdevumus 10 000 LVL un 25 000 EUR apmērā. Jautājumi: 1. Vai SIA B attiecībā pret SIA A ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 12.panta izpratnē?

Mans jautājums ir šāds - pašlaik ar kultūras centra pašdarbības kolektīvu vadītājiem ir noslēgti uzņēmuma līgumi par kolektīvu vadīšanu, jo pamatdarbā viņi strādā citur - skolās u.tml. – un, lai nebūtu virstundas, izvēlējāmies slēgt uzņēmuma līgumus. Uzņēmuma līgumi tika noslēgti par konkrētu mēģinājumu vadīšanu, lai mēneša beigās būtu konkrētas lietas, ko norādīt nodošanas pieņemšanas aktā. Problēma ir tajā, ka kolektīvu vadīšana notiek kultūras centra telpās, izmanto, piemēram, pamatlīdzekli - klavieres. Vēlamies noskaidrot, vai, šādi rīkojoties, Valsts ieņēmumu dienests, pārbaudot, nevar pārmest likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.2 daļā noteiktās pazīmes? Kādu līgumu būtu labāk slēgt šajā konkrētajā gadījumā?

Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanas kārtību.

Uzņēmums plāno uz laiku apturēt savu saimniecisko darbību, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atbilstošu veidlapu. Šajā sakarā jautājums - ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, vai to drīkst darīt?

SIA, mikrouzņēmumu nodokļa makstājs, noslēdzis patapinājuma līgumu ar firmas īpašnieku par automašīnas izmantošanu saimnieciskajām vajadzībām (ne vairāk kā 15 reizes mēnesī). Patapinājuma līgumā atrunāts, ka patapinātājs sedz no saviem līdzekļiem automašīnas uzturēšanas izdevumus, transporta nodevu. Vai šos izdevumus SIA var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem?

Ēka uz nomātas zemes jeb tā sauktais dalītais īpašums un ar to saistītās problēmas joprojām ir aktualitāte daudziem īpašniekiem Latvijā. Daudzviet nomas attiecības ir nesakārtotas, daudzviet tikai daļēji sakārtotas. Gan ēku (vai dzīvokļu), gan zemes īpašnieki mēdz būt neapmierināti ar pastāvošo kārtību un nespēj atrast savstarpēji samērīgu līdzsvaru nomas līgumā. Lai risinātu daudzās problēmas, Tieslietu ministrija (TM) ir izveidojusi darba grupu jauna normatīvā regulējuma izstrādei. Šajā publikācijā tiks īsi pastāstīts par drīzumā sagaidāmām izmaiņām: par šovasar Ministru kabinetā (MK) atbalstīto informatīvo ziņojumu dalītā īpašuma jautājumos un par oktobra sākumā MK atbalstītajiem likumprojektiem piespiedu nomas maksas apmēra noteikšanas jautājumā.

Labvēlīgas investīciju vides radīšana un uzturēšana ir bijusi Latvijas valdības un virknes nevalstisko organizāciju prioritāte gadiem ilgi. Pēdējos gados ir paveikts ļoti daudz, tomēr arī mūsu konkurenti nesnauž. Nesen publicētajā pētījumā Doing Business 2013 Latvija ir iekļauta kā labās prakses piemērs uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, tomēr šie sasniegumi nav mūs glābuši no kritiena reitingā par veselām četrām vietām. Tātad citas valstis uzņēmējdarbības vides sakārtošanā ir darījušas vēl vairāk.

Vai SIA valdes priekšēdētājam un valdes loceklim ir jāuzskaita darba laiks darba laika uzskaites tabulā. Abiem tiek aprēķināta darba alga, ir arī darba līgumi. Darba līgumā ir pielikums, ka darba laika ilgumu nosaka pats darbinieks (Darba likuma 148.panta 1.daļa). Mūsu juriste saka, ka nav jāuzskaita, savukārt grāmatvedim rodas problēmas, sastādot statistikas atskaites par darbiniekiem.

Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi.

Saeima 2010. gada 15. aprīlī ir pieņēmusi, un Valsts Prezidents 2010. gada 29. aprīlī ir izsludinājis grozījumus Komerclikumā. Kā būtiskākā novitāte grozījumos Komerclikumā ir minams samazinātais pamatkapitāls sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas pamatots likumprojekta anotācijā ar nepieciešamību uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Tā sauktie B daļas pakalpojumi ir Publisko iepirkumu likuma (PIL), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma Pakalpojumu līgumu nomenklatūra B daļā iekļautie pakalpojumi, kuriem noteikta īpaša, atvieglota iepirkumu organizēšanas kārtība. Minētajos pielikumos iekļauti pakalpojumi, kuru sniegšanai nepieciešamas labas nacionālo apstākļu un valodas zināšanas vai kuru sniegšana iespējama tikai konkrētā vietā, tādēļ šos pakalpojumus parasti nevar sniegt komersanti no citām valstīm. Tādi ir, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi, ar kultūru un sportu saistītie pakalpojumi, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi, arī juridiskie, mācību un apsardzes pakalpojumi. Jāņem vērā, ka pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem pilnībā piemērojamas normatīvo aktu prasības.

Vai pareizi saprotu, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, vienīgais dalībnieks (īpašnieks) var nebūt valdes sastāvā, bet obligāti ir jābūt minētam kā šīs SIA darbiniekam?

Ja atskatāmies uz iepriekšējiem nepilniem pieciem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pastāvēšanas gadiem (TAP Latvijā tika ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī), paveras šāda aina - atbilstoši Maksātnespējas reģistra statistikas datiem minētajā laika posmā tika pasludināti vairāk kā 280 TAP (t.sk. vairāk kā 200 ārpustiesas TAP) un tikai daži no tiem tika izbeigti sakarā ar to, ka parādnieks ir izpildījis TAP pasākumu plānu (TAP plāns). Respektīvi, pārējos gadījumos (pagaidām atskaitot visus šobrīd aktīvos TAP) šis process parādniekiem ir bijis tikai starpposms ceļā uz maksātnespējas procesu. Dažiem parādniekiem šis periods turpinājās gadu vai ilgāk, savukārt ļoti daudziem tas ilga tikai pāris mēnešus vai pat bija vēl īsāks. Ar ko būtu izskaidrojama šāda statistika un kāpēc praksē iezīmējas šādas tendences?

Divi uzņēmumi (SIA) sistemātiski sniedz pakalpojumus viens otram: viens uzņēmums ir Latvijas Republikas rezidents, kapitāla daļas 100% pieder vienam dalībniekam –fiziskai personai, nerezidentam; otrais uzņēmums ir Latvijas Republikas rezidents, kapitāla daļas 100% pieder vienam dalībniekam – tai pašai fiziskai personai, nerezidentam. Pakalpojumu sniegšanas vieta - Latvijas Republika. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam paskaidrot: