Oficiālās e-adreses lietošana kopš 2018.gada vidus ir obligāta valsts un pašvaldības iestādēs, bet uzņēmēji šobrīd to var lietot brīvprātīgi. Šī kārtība mainīsies, sākot no 2020.gada 1.janvāra, kad saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu visos uzņēmumos oficiālās e-adreses lietošana būs obligāta. Jāsāk gatavoties!

Kopš šī gada 1.aprīļa, kad stājās spēkā jaunais Komercnoslēpuma aizsardzības likums, parādījusies vēl viena komercnoslēpuma definīcija. Vai jaunais likums ir ietekmējis noteikumus attiecībā uz grāmatvedībā esošo informāciju un tās aizsardzību?

Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?

Esmu mikrouzņēmuma īpašniece un valdes locekle. Tuvākajā laikā došos dekrēta atvaļinājumā. Kā man šis fakts būtu jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam? Kas jāizdara, lai darbinieks, kam uzticos, var vadīt firmu?

Vai Latvijā ir nosacījumi, kāds drīkst vai nedrīkst būt personas paraksts? Ierasts, ka paraksts sastāv no iniciāļiem vai uzvārda. Vai teorētiski paraksts var būt arī kāds simbols? Vai un cik bieži persona drīkst mainīt savu parakstu? Vai paraksta maiņa ir jāsaskaņo? Kā rīkoties, ja parakstu izdomā mainīt, piemēram, valdes priekšsēdētājs?

Kopš 2017.gada 1.janvāra spēkā ir grozījumi Revīziju pakalpojumu likumā, ar kuriem tika paplašinātas prasības atklāt informāciju zvērinātu revidentu ziņojumos. Vai šīs prasības ir attaisnojušās, un revidentu ziņojumi ir kļuvuši vērtīgāki to lietotājiem?

Kuram gan nav gadījies pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, neievērot kādu ceļa zīmi vai arī izdarīt kādu citu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu? Atliek vien rēķināties ar rezultātu – soda naudu. Tomēr, saņemot šādu soda naudas rēķinu uzņēmumā, rodas jautājums – kuram tā ir jāmaksā – uzņēmumam vai darbiniekam. Un kā soda naudām piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) principa “Konsultē vispirms” pārbaudēm atlasa Latvijas uzņēmumus, balstoties uz sabiedrībai jau no 2013.gada zināmajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatas projektā noteiktajiem transfertcenu riska indikatoriem, piemēram, peļņas līmeni, zaudējumiem, aizņēmumu procentiem, darījumiem ar nemateriālo īpašumu u.c. Šajā publikācijā aprakstīta VID īstenotā prakse, ņemot vērā normatīvos aktus, kas attiecas uz taksācijas gadiem līdz 2017.gada 31.decembrim.

Sākot ar 2018.gadu, uzņemoties starptautiskā pilota iniciatīvu, Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar citu valstu nodokļu administrācijām piedalās ”Startpvalstu dialoga” (Cross-border dialogue) projektā, kura ietvaros tiek risināti starptautisko nodokļu jautājumi, tajā skaitā transfertcenu, pastāvīgo pārstāvniecību nodokļu konvencijas jautājumi, ieturējuma nodokļu jautājumi un jautājumi par zaudējumiem no starptautiskās saimnieciskās darbības. Kāds ieguvums no tā Latvijas uzņēmumiem?

Uzņēmumam jau vairākus gadus ir bankas konts vienā no Latvijā esošajām bankām. Tagad uzņēmums atvēris papildu kontu citā bankā. Vai šī konta numurs obligāti jānorāda Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā?

SIA vēlas nosūtīt komandējumā pašnodarbināto personu, ar kuru ir noslēgts pakalpojuma sniegšanas līgums par konkrētu darbu veikšanu. Komandējuma mērķis ir apmācības, kā rezultātā varētu tikt paaugstināta šīs pašnodarbinātās personas pakalpojuma sniegšanas kvalitāte. Vai uzņēmums var sūtīt šādu personu komandējumā? Un vai ir kādas nodokļu sekas?

Vai izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma darbinieku pārvadāšanu uz / no darba (ar sabiedrisko transportu nevar nokļūt uz / no darba), ir ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Pilnā apmērā vai daļēji? Kā degvielas izdevumus pareizi uzskaitīt? Priekšnodokļa apmērs degvielas izdevumiem? Kāds ir normatīvo aktu regulējums?

Dzīvojam laikā, kad visi dokumenti top datoros, taču daļa no tiem savu tālāko mūžu nez kādēļ joprojām dzīvo papīra formā. Elektroniskie dokumenti jeb e-dokumenti lielākoties tiek parakstīti ar elektronisko parakstu. Ja abi šie dokumentu veidi dzīvotu pilnībā nošķirtu dzīvi, problēmsituāciju būtu mazāk – tās rodas, kad vajag kaut ko "sakrustot".

Es kā grāmatvede uzskatu, ka izsniegtajos dokumentos fiziskai personai (pircējam) jābūt likumā “Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem, t.sk., personas kodam, adresei. Bet mūsu grāmatvedības programmas izstrādātāji man atbild, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu dokumenta drukas formā nedrīkst atspoguļot fiziskās personas datus bez tās piekrišanas. Kas ir primārais – Latvijas likumdošana vai Eiropas Savienības regula?

Uzņēmums nomā telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tās ir reģistrētas kā struktūrvienība. Telpās izcēlās ugunsgrēks, tika bojāta iznomātāja manta. Tā kā iznomātājs telpas bija apdrošinājis, tad par šo notikumu viņš saņēma apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošinātājs, savukārt, vērsās tiesā, tiesa nosprieda prasību apmierināt, no kā izriet, ka nomniekam jāsedz radušies izdevumi apdrošinātājam saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Uzņēmums atlīdzina šajā gadījumā apdrošināšanas kompānijai telpas remonta un atjaunošanas izmaksas saskaņā ar regresa prasību. Vai šādi maksājumi var tikt uzskatīti kā izdevumi, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību? Vai tomēr šiem izdevumiem jābūt uzrādītiem jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mēneša deklarācijā? Vai UIN deklarācijā jāiekļauj ar lietas izskatīšanu tiesā saistītie izdevumi (nodevas, kas iemaksātas Valsts Kasē)?