Lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti, plānots noteikt zemes dzīļu īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību aprobežojumus zemes īpašniekiem, paredz šodien Ministru kabineta komitejā apstiprinātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei.

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts ministrijas piedāvātais risinājums, kas paredz spēkā esošā regulējuma pilnveidošanu, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Ministrija skaidro, ka jau tagad normatīvie akti nosaka, ka zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus.

Risinājums paredz, ka zemes īpašnieks nedrīkstēs aizliegt valsts finansētus, pasūtītus vai atbalstītus pētījumus. Tāpat zemes īpašnieks nedrīkstēs aizliegt zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidošanu, ja vien tā būtiski neierobežo saimniecisko darbību. Savukārt ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai sabiedrības un valsts interesēs nebūs nepieciešams līgums ar zemes īpašnieku, izņemot gadījumus, kad ierīko urbumus.

Zemes īpašniekam pienāksies atlīdzība par izpētes laikā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai, piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei. Par atlīdzības lielumu būs jāvienojas izpētes veicējam ar zemes īpašnieku. Tāpat noteikts, ka izpētes kompānija visu izpētes licences darbības laiku maksās zemes īpašniekam nomas maksu, kas būs 20 eiro par hektāru.

Gadījumā, ja licences laukumā, ko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noteikusi valsts, zemes īpašnieks nepiekritīs meklēšanas vai izpētes darbu veikšanai, bet konkrētā zemes platība būs nozīmīga izpētes veikšanai, darbi tiks veikti bez piekrišanas, izmaksājot atlīdzību un nomas maksu.

Tāpat tiesisko regulējumu plānots papildināt ar iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu minerālresursu meklēšanai, izpētei un ieguvei, kā arī ar nosacījumiem un zemes īpašuma aprobežojumiem. Izmantojot iepriekšējās izpētes rezultātus, zinātniskās atziņas vai resursa sabiedrisko nozīmību, valsts noteiks zemes dzīļu nogabalus arī minerālresursu izmantošanai.

Ja tiks veikta derīgo izrakteņu ieguve, zemes īpašniekam pienāksies kompensācija, kuras apmērs būs piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs būs 30 eiro par hektāru gadā un 0,15-2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības.

Kā šī varianta stiprās puses tiek minētas sistēmas kardināla nemainīšana, paredzot, ka zemes dzīles joprojām pieder īpašniekam. Tāpat zemes īpašnieki varētu būt vairāk ieinteresēti atļaut izpētes darbus un tiks veicināta ģeoloģisko izpētes darbu veikšana. Savukārt kā vājā puse norādīts lielais administratīvais slogs, slēdzot līgumus starp izpētes veicējiem un zemes īpašniekiem, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu noteikšanas gadījumā risinājums būs "teritoriāli piesaistīts", jo tiks risināts katrs atsevišķais gadījums. Tāpat ministrija norāda, ka, lai noteiktu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, nepieciešami izpētes dati jeb ģeoloģiskā informācija. Minerālresursu jeb Latvijai netradicionālu derīgo izrakteņu gadījumā valsts institūciju rīcībā esošā informācija par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām konkrētā teritorijā var nebūt pietiekama, lai pamatotu nogabala noteikšanu un zemes īpašnieku tiesību ierobežošanu.

Par šo risinājumu vēl būs jālemj valdībai.