Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pasīva, dzīvokļa īpašnieks var veikt kopīpašuma remontu par saviem līdzekļiem, bet pēc tam iztērēto piedzīt no pārējiem kopīpašniekiem. Skaidrojam, kādi nosacījumi jāievēro, lai šos līdzekļus atgūtu, kā arī – kādas ir vēl citas iespējas panākt kopīpašuma bojājumu novēršanu.

Kāda ir kopības atbildība

Iedomāsimies kopīpašumu – daudzdzīvokļu māju ar terasēm. Dzīvoklī zem terases tek jumts, bet mājas kopīpašnieki ilgstoši nevar pieņemt lēmumu par jumta remontu, izmantojot uzkrājumu vai piesaistot līdzekļus. Dzīvokļa ar terasi īpašnieks un viņa kaimiņš, kura dzīvoklī tek griesti, nolemj veikt jumta remontu par saviem līdzekļiem, bet pēc tam šos līdzekļus plāno piedzīt no pārējiem ēkas kopīpašniekiem. Kā viņiem jārīkojas? Un vai tā ir vienīgā iespēja atrisināt problēmu?

Aprakstītajā piemērā dzīvokļu īpašniekiem vispirms būtu jānoskaidro, kas tieši ir jāremontē – atsevišķais īpašums vai kopīpašums. Tiesu praksē, tai skaitā Senāta 2026.gada 26.februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKC-222/2026, konsekventi tiek atzīts, ka dzīvojamās mājas terase vai balkons kā telpa, tās apdares elementi, piemēram, flīzējums vai balkona malu apdare, ir atsevišķais īpašums, kas pieder īpašniekam un ir arī tā atsevišķa atbildība, savukārt ārējās norobežojošās konstrukcijas, piemēram, margas, siltuma, skaņas un hidroizolācijas slānis, ietilpst kopīpašumā esošajā daļā un līdz ar to atbildība par to uzturēšanu gulstas uz visu dzīvokļu īpašnieku pleciem, proti, uz dzīvokļu īpašnieku kopību.