Tēma: kompensācija
Vai darba devējam jāpalīdz iekārtot darba vietu mājās?
Vai darba devējam ir jāpalīdz iekārtot darba vieta mājās, ja darbinieks veic attālinātu darbu? Vai ir jākompensē darba vietas iekārtošanas izmaksas?
•
15.04.2026
EST 2025.gada spriedumu atziņas darba tiesību jomā, 1.daļa
2025.gadā Eiropas Savienības Tiesā ir izskatīta virkne spriedumu un atziņu, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem. Piedāvāju vairāku spriedumu atziņu apkopojumu darba tiesību jomā, ko vērts iekļaut noteikti izlasāmo rakstu sarakstā.
•
13.04.2026
Juridiskie līdzekļi darbinieku noturēšanai
Darba devēji meklē dažādas iespējas, lai noturētu labi strādājošus darbiniekus, tomēr, ja tas neizdodas, ļoti svarīgs ir jautājums par uzņēmuma interešu aizsardzību pēc darba attiecību izbeigšanās. Kā ierobežot darbinieka iespējas strādāt pie konkurenta? Vai uzņēmumi var vienoties par darbinieku nepārvilināšanu? Skaidrojam, kā darba devēji var tiesiski veicināt darbinieku palikšanu un kādas vienošanās ir iespējams noslēgt, lai bijušie darbinieki nekaitētu uzņēmuma komercinteresēm.
•
24.03.2026
Droni lidostā – vai nepārvarama vara?
Dronu parādīšanās lidostu tuvumā kļuvusi par arvien biežāku parādību. Rīgas, Kopenhāgenas, Minhenes un vairākas citas Eiropas lidostas pēdējo gadu laikā ir saskārušās ar situācijām, kad dronu neatļautas atrašanās lidostas teritorijā dēļ ir kavēta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās. Skaidrojam, vai šī ir jaunā “nepārvaramā vara” aviācijas nozarē un vai aviācijas pārvadājumos dronu radīti traucējumi ir pietiekams pamats aviokompāniju atbrīvošanai no kompensācijas par lidojumu izmaiņām!
•
23.03.2026
Maznozīmīgs administratīvais pārkāpums nerada tiesiskās sekas
Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?
•
18.03.2026
Nesaņemta atbilde – tiesības prasīt zaudējumu kompensāciju
2026.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi Iesniegumu likumā, līdz 10 darbdienām saīsinot termiņu, kas iestādēm atvēlēts atbildēšanai uz iesniegumiem. Skaidrojam, kas mainīsies, kā rīkoties, ja iestāde tomēr neatbild, un vai tādā gadījumā no iestādes iespējams pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu?
•
02.03.2026
Nokavējuma procentus var aprēķināt arī līdz sprieduma izpildei
Lai gan šķiet, ka līgumu slēdzēji zina, kā rīkoties un kādas soda sankcijas var tikt piemērotas līguma nosacījumu un samaksas termiņu pārkāpšanas gadījumos, tomēr sastopamies ar situācijām, kad kāda no strīda pusēm nav informēta par likumiskajiem nokavējuma procentiem un tiesībām tos aprēķināt arī pēc sprieduma saņemšanas līdz tā pilnīgai izpildei. Skaidrojam, kad likumiskos nokavējuma procentus var piemērot, kā veikt aprēķinu un nodrošināt to saņemšanu.
•
13.02.2026
Kā Satversmes tiesas spriedums mainīs zemes lietošanas maksu?
Satversmes tiesa vēlreiz atzinusi, ka likumdevēja noteiktā zemes likumiskās lietošanas maksa ne vienmēr pilda atlīdzības funkciju, tādēļ Saeimai šis jautājums būs jāvērtē vēlreiz. Skaidrojam, ko lēma Satversmes tiesa un ko šis lēmums nozīmē zemes un uz tās esošo būvju un dzīvokļu īpašniekiem.
•
09.02.2026
Prasība vakcinēties tieši neierobežo saimniecisko darbību
Analizējam Senāta 2025.gada 30.septembra spriedumu lietā SKA-77/2025, kurā tiesa vērtēja, vai prasība uzņēmuma darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19 vai uzrādīt pārslimošanas sertifikātu ir atzīstama par tiešu saimnieciskās darbības ierobežojumu, kas uzņēmumam rada tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu.
•
30.01.2026
Kā panākt sprieduma izpildi Latvijā un ārvalstīs
Jebkurās attiecībās, arī biznesā, neviens nav pasargāts no strīdiem. Būtiskākais ir tas, kā strīds tiek risināts – dažkārt pietiek ar komunikāciju, atsaukšanos uz līguma nosacījumiem, bet citos gadījumos diemžēl neiztikt bez tiesvedības. Tomēr arī labvēlīgs tiesas spriedums pats par sevi neko negarantē. Skaidrojam, kā panākt sprieduma izpildi, ja atbildētājs spriedumā noteikto nepilda. Kā arī to, vai sprieduma izpilde iespējama ārvalstīs.
•
23.01.2026
Radio atskaņošana birojā – vai jāsaņem licence?
Uzņēmums savās biroja telpās neuzņem klientus. Vai drīkst klausīties radio? Vai jāsaņem licence? Kas jāievēro, ja klienti tomēr nāk uz biroju? Kādos gadījumos par atskaņošanu jāmaksā atlīdzība?
•
15.01.2026
Zibens spēriens lidmašīnai – vai jākompensē kavējums?
Vai zibens spēriens ir parasta aviācijas ikdiena, ar ko jārēķinās, vai tomēr ārkārtējs notikums? Līdz šim tā bija “pelēkā zona”, taču 2025.gada oktobrī Eiropas Savienības Tiesa pielika punktu diskusijām un sniedza nepārprotamu atbildi. Skaidrojam, kāda tā ir un ko tā nozīmē ikvienam aviopasažierim.
•
03.12.2025
Kādas ir mantojuma aizgādņa tiesības un pienākumi?
Mantojuma masas aizgādnība ir nozīmīgs instruments dažādās mantojuma situācijās. Šī tiesību institūta praktisko nozīmi un plašo pielietojumu apliecina Senāta 2025.gada nolēmumi, tāpēc skaidrojam mantojuma pārvaldības būtiskākos aspektus, kā arī to, vai viena mantinieka advokāts var būt mantojuma masas aizgādnis.
•
20.11.2025
Uzņēmuma tiesības uz kompensāciju par aviobiļetēm
Pēc tam, kad uzņēmums iegādājies aviobiļeti, tiek uzskatīts, ka ir noslēgts līgums starp gaisa pārvadātāju un pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (iekāpšanas kartē). Tas nozīmē, ka līgums ar aviosabiedrību nenodrošina uzņēmumam tiesības pieprasīt kompensāciju un/vai zaudējumu atlīdzību par darbinieku lidojuma atcelšanu, kavēšanos, novirzīšanu vai citiem traucējumiem. Šādos gadījumos kompensācijas prasību ir tiesīgs iesniegt tikai pats pasažieris, pat ja biļete iegādāta uzņēmuma vajadzībām. Kā rīkoties uzņēmumam, ja darbinieks patur kompensāciju? Kā un vai to norāda uzņēmuma iekšējā dokumentācijā?
•
06.11.2025
Kolektīvās prasības – jauns izaicinājums uzņēmumiem
Vairāk nekā 10 tūkst. viesnīcu Eiropā ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret rezervēšanas platformu “Booking.com”, pieprasot kompensāciju par tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados. Klauzula aizliedza viesnīcām savās mājaslapās piedāvāt zemākas cenas nekā “Booking.com”, un Eiropas Savienības Tiesa 2024.gadā to atzina par neatbilstošu Eiropas Savienības tiesībām. Šis ir viens no piemēriem, kas spilgti ilustrē jauno realitāti Eiropas tiesiskajā telpā – kolektīvās prasības kļūst par nozīmīgu taisnīguma un patērētāju aizsardzības instrumentu, vienlaikus radot jaunus riskus starptautiskajiem uzņēmumiem.
•
29.10.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
