Ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzēts uzlabot publisko kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, stiprināt valsts un pašvaldību kā akcionāra lomu un nodrošināt caurskatāmāku pārvaldību, informē Saeima.
Grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību un nodrošinātu efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu. Tie paredz arī salāgot regulējumu ar Komerclikuma jaunākajām normām un precizēt kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides kārtību.
Viens no būtiskākajiem grozījumu virzieniem ir labas pārvaldības principu nostiprināšana likumā. Tajā paredzēts ieviest informēta un aktīva īpašnieka, risku vadības, informācijas atklātības un sadarbības principus, kas nodrošinātu jēgpilnu un nevis formālu kapitālsabiedrību pārvaldību.
Vienlaikus grozījumi stiprina publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrību stratēģiskajā vadībā. Ar likuma grozījumiem tiek precizēta kārtība, kādā tiek izvērtēta līdzdalība kapitālsabiedrībās un noteikti to attīstības mērķi, kā arī paredzēta regulāra valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšana Ministru kabineta līmenī.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgāku lēmumu pieņemšanu, grozījumi paplašina prasības līdzdalības izvērtējumam, tostarp paredz analizēt kapitālsabiedrību darbības rezultātus, attīstības potenciālu, konkurences ietekmi un publisko līdzekļu izmantošanas lietderību.
Paredzēts arī stiprināt kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas lomu. Tiks ieviests mehānisms, kas ļaus identificēt un novērst pārvaldības trūkumus, kā arī rosināt nepieciešamos uzlabojumus.
Grozījumi skar arī kapitālsabiedrību finanšu pārvaldību. Paredzēts precizēt kārtību, kādā nosakāms dividendēs izmaksājamās peļņas apmērs, un stiprināt publiskas personas lēmumu ietekmi uz kapitālsabiedrību finanšu rādītājiem.
Tāpat grozījumi ievieš vairākus procesuālus uzlabojumus, tostarp paplašina iespējas organizēt dalībnieku un akcionāru sapulces attālināti, kā arī pilnveido valdes un padomes locekļu atlases un atbildības regulējumu.
Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē, un to plānots darīt 4.jūnijā.