Piedāvājam maija “iTiesības” lasītāko rakstu TOP3!

Uzņēmuma biroja darbinieki kādu laiku strādājuši attālināti. Vadība vēlas, lai darbinieki atgriežas darbā klātienē, tomēr kāds no darbiniekiem atsakās to darīt. Vai tas varētu būt iemesls viņa atlaišanai?

Darbinieks pēc savas iniciatīvas vēlas strādāt attālināti un viņa dzīvesvietā ir iekārtots atsevišķs birojs. Vai arī šādā gadījumā darba devējs ir atbildīgs par darba aizsardzības prasību ievērošanu darbinieka dzīvesvietas birojā?

Darba un privātās dzīves līdzsvars ir viens no mūsdienu aktuālajiem jautājumiem. Gan klātienes, gan attālinātajā darbā darbiniekam saistošs ir uzņēmumā noteiktais darba laiks. Vai ir izņēmumi un ko darīt darba devējam, ja darbiniekam nepieciešams pielāgots darba laiks?

Direktīva 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (ES) nosaka, ka valstīm, kurās koplīgumu segums ir mazāks par 80% ir pienākums izstrādāt rīcības plānu, lai šo slieksni sasniegtu. Latvijai līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams. Vai direktīvas ieviešana var padarīt koplīgumu par jauno normu, kā arī vai koplīgumi varētu palīdzēt darba devējiem rast balansu starp savām un darbinieku interesēm?

Darbs birojā bez interneta šodien vairs nav iedomājams. Un brīžos, kad interneta pieslēgums kādu iemeslu dēļ atslēdzas, darbi apstājas. Kā rīkoties darba devējam? Vai ir juridiskais pamats lūgt darbiniekus turpināt darbu, izmantojot sava privātā telefona mobilos datus?

Uzņēmumā ir darbinieks ar īpašām vajadzībām. Kā rīkoties, ja šādam darbiniekam darba pienākumu veikšanai nepieciešams transportlīdzeklis? Vai viņš var izmantot savu transportlīdzekli un darba devējs – kompensēt izdevumus? Vai arī darba devējam jāpielāgo uzņēmuma transportlīdzeklis?

Vācijas uzņēmums reģistrējies Latvijā kā ārvalstu darba devējs (saimniecisko darbību Latvijā neveic). Uzņēmuma darbinieks ir Latvijas rezidents, par kuru algas nodokļi un sociālās iemaksas tiek aprēķinātas un samaksātas Latvijā. Pamatā darbinieks strādā attālināti, atrodoties Latvijā. Darba līgumā kā darba vieta norādīta gan darbinieka uzturēšanās adrese Latvijā, gan uzņēmuma adrese Vācijā. Reizi mēnesī/ceturksnī darbinieks dodas uz uzņēmumu Vācijā, lai piedalītos klātienes darba pasākumos (sapulcēs, tikšanās). Vai šie braucieni ir komandējumi, darba braucieni vai nosūtīšana? Vai šajos braucienos jāmaksā dienas nauda?