Datu aizsardzība
Vai pārāk karstos apstākļos darbs ir jāpārtrauc?
Kādi darba drošības noteikumi jāņem vērā, strādājot birojā un āra apstākļos karstās vasaras dienās. Kādai temperatūrai jābūt sasniegtai iekštelpās un ārtelpās, lai nedrīkstētu turpināt darbu? Vai darba devējam nepieciešams noformēt dīkstāvi, ja gaisa temperatūra pārsniedz pieļaujamo robežu? Vai un pie kādiem nosacījumiem darbiniekiem var noteikt strādāt virs karstuma normas?
•
16.07.2026
Cik plašas ir personas tiesības piekļūt saviem datiem?
Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?
•
16.03.2026
Vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu
Darba sanāksmes vai citus pasākumus bieži organizē, izmantojot video zvanu rīkus. Nereti šādas sarunas ieraksta, jo pieejamie risinājumi ļauj ātri saglabāt sarunas video vai audio ierakstu vai izveidot transkriptu, lai vēlāk atsauktu atmiņā sanāksmē pārrunāto. Retāk, bet tomēr nākas dzirdēt arī par situācijām, kur persona ir ierakstījusi kādu sarunu, pārējiem tās dalībniekiem to nezinot. Skaidrojam personas datu apstrādes aspektus darba vajadzībām veiktiem ierakstiem, un to, vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu.
•
14.01.2026
Datu “kolekcionēšana” – kādus datus uzņēmums drīkst glabāt?
Dati ir jaunais zelts, tādēļ tos iegūst, glabā un analizē gan lieli starptautiski uzņēmumi, gan nelieli uzņēmumi ar dažiem darbiniekiem. Tomēr uzņēmumiem bieži vien trūkst konkrēta plāna par to komercdarbībai patiesi vajadzīgiem datiem, līdz ar to praksē robeža starp “nepieciešamiem datiem” un “pārmērīgu datu iegūšanu un glabāšanu” ir visai izplūdusi. Kā saprast, kādus personas datus uzņēmums drīkst glabāt savas komercdarbības mērķiem un no kādu datu apstrādes labāk izvairīties?
•
24.11.2025
Sapulču transkripcija – ērtība vai datu drošības apdraudējums?
Ar mākslīgā intelekta risinājumiem veidotā sapulču transkripcija uzņēmumiem kļuvusi par ikdienišķu un ļoti noderīgu rīku. Taču aiz šīs ērtības slēpjas apdraudējums – transkripciju sagatavošana nozīmē augsta riska personas datu apstrādi, kam nepieciešams skaidrs tiesiskais pamats. Skaidrojam, ar kādiem juridiskiem, drošības un ētikas izaicinājumiem uzņēmumiem jārēķinās un kā nodrošināt, lai tiek ievērotas visas personas datu aizsardzības prasības.
•
10.09.2025
Personas datu apstrāde darba attiecībās
Darba attiecībās datu apstrāde ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Darba devēji un darbinieki regulāri apmainās ar informāciju, kas var ietvert personas datus, profesionālo informāciju un arī sensitīvāku informāciju, piemēram, ziņas par veselības stāvokli. Lai nodrošinātu atbilstību tiesiskajam regulējumam un aizsargātu visu personu intereses, šajā procesā ir jāievēro vairākas svarīgas prasības.
•
24.02.2025
Datu aizsardzības incidenta ziņošanas kārtība
Mūsdienu digitālajā laikmetā personas datu aizsardzības incidenti notiek arvien biežāk, tādēļ uzņēmumiem ir ļoti svarīgi būt labi sagatavotiem un precīzi apzināties, kā rīkoties, ja šāds datu pārkāpums notiek. Ātras un efektīvas reakcijas nozīmi nevar pārvērtēt, jo nespēja laicīgi ziņot ietekmētajām pusēm un uzraudzības iestādēm var rezultēties nopietnās juridiskās, finansiālās un reputācijas sekās. Kā ziņot par datu aizsardzības pārkāpumiem?
•
23.09.2024
Mākslīgā intelekta akts – ko tas paredz?
Pēc intensīvām diskusijām Eiropas Parlamentā pieņemta jauna regula – Mākslīgā intelekta akts. Tas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā, lai aizsargātu pilsoņu pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām, vienlaikus veicinot inovācijas. Akts stāsies spēkā 2026.gada pavasarī. Apskatām, ko akts regulēs un kāda būs tā ietekme uz komersantiem – gan sistēmu izstrādātājiem, gan lietotājiem.
•
21.03.2024
DORA: finanšu sektora jaunais kiberdrošības ietvars
Ievērojot finanšu sektora augošo atkarību no informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un nemitīgi evolucionējošos kiberdraudus, sektora digitālā noturība kļuvusi par daļu no Eiropas Savienības digitālās finanšu darbības stratēģijas prioritātēm. Šobrīd ir atlicis nepilns gads līdz spēkā stāsies, diskutabli, līdz šim nozīmīgākais finanšu sektora kiberdrošībai veltītais normatīvais akts Eiropas Savienībā – 2022.gada izskaņā pieņemtā regula 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību. Tā piemērojama, sākot ar 2025.gada 17.janvāri.
•
16.02.2024
Kā organizācijā ieviest datu aizsardzības sistēmu?
Kopš spēkā stājās regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar datu aizsardzību saistītie riski tika ierindoti pie būtiskiem organizāciju finanšu riskiem, jo pieauga ne vien uzņēmumu pienākumi, bet arī soda naudas apmērs pārkāpumu gadījumā – līdz pat 20 milj. eiro vai 4% no uzņēmuma vai uzņēmumu grupas gada apgrozījuma.
•
12.02.2024
Personas datu dzēšana uzņēmumā jeb tiesības “tikt aizmirstam”
Saskaņā ar regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula), viena no fiziskas personas tiesībām ir personas datu dzēšana jeb tiesības “tikt aizmirstam”. Centīšos ar praktiskiem piemēriem izskaidrot šī principa piemērošanu uzņēmumu praksē.
•
02.05.2023
Darbinieku dati darba devēja rīcībā
Mūsdienu digitālajā laikmetā personas dati ir kļuvuši par vērtīgu uzņēmumu aktīvu. Attīstoties tehnoloģijām, uzņēmumi un organizācijas vāc milzīgu informācijas apjomu par saviem darbiniekiem. Šī informācija var saturēt gan parastus datus, piemēram, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi, gan sensitīvus datus, piemēram, medicīniskos, biometriskos un citus datus. Tā kā darbinieki uztic savus personas datus darba devējam, ir būtiski nodrošināt, lai tie tiktu apstrādāti likumīgi, godprātīgi un pārredzami.
•
11.04.2023
Pikšķerēšana – kā no tās pasargāt uzņēmumu?
Pikšķerēšana ir sociālās inženierijas paveids, kura ietvaros kāds, kas uzdodas par likumīgu iestādi vai fizisku personu, sazinās ar personu, izmantojot e-pastu, tālruni vai citus saziņas veidus, lai mudinātu personu izpaust sensitīvus datus.
•
15.03.2023
Sīkdatņu pārvaldības jautājumi
Fizisko personu datu aizsardzības jautājumi kļūst aizvien aktuālāki ne tikai attiecībā uz darba tiesībām, bet arī sīkdatnēm, it īpaši straujās pakalpojumu digitalizācijas ietekmē, daudziem pakalpojumu sniedzējiem pārejot uz pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē. Kā nodrošināt tiesiskas piekrišanas iegūšanu?
•
08.03.2023
Sīkdatņu izmantošana
2021.gadā Datu valsts inspekcija (DVI) veica preventīvas pārbaudes Latvijas e-komersantu tīmekļa vietnēs, lai konstatētu faktisko situāciju un problēmas sīkdatņu izmantošanā. Pārbaudes rezultātā 2022.gadā DVI izdeva ziņojumu “Par konstatēto, veicot preventīvo pārbaudi attiecībā uz sīkdatņu izmantošanas atbilstību lielāko Latvijas e-komersantu tīmekļa vietnēs.”
•
03.03.2023
Atbild eksperts
Atbild
Inese Sūna
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Lauris Klagišs
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
17.07.2026
Autovadītāja apliecība - elektroniski
16.07.2026
Stingrākas prasības mikroliegumiem
Noderīgi
