Tēma: darba līgums
Vairāki darba līguma uzteikumi – vai pieļaujami?
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ar vienpusēju uzteikumu ir ierasta prakse, ko Darba likums garantē gan darbiniekam, gan darba devējam. Tomēr praksē mēdz rasties sarežģītākas situācijas. Kā darba devējam rīkoties, ja pēc uzteikuma ir mainījušies apstākļi? Vai darba devējs darbiniekam drīkst izteikt jaunu uzteikumu?
•
08.09.2026
Kad rīcība darbavietā pārkāpj robežas
Kādos gadījumos darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu, ja darbinieka rīcība bijusi pretēja labiem tikumiem? Skaidrojam, ko praksē nozīmē “labie tikumi”, kādos gadījumos šo uzteikuma pamatu piemēro un kad uzskatāms, ka darbinieks ir pilnībā zaudējis darba devēja uzticību.
•
04.09.2026
Kādu līgumu slēgt ar prokūristu
Prokūrists uzņēmumā nereti ieņem ļoti nozīmīgu lomu – viņam var būt piešķirtas plašas tiesības slēgt darījumus, parakstīt dokumentus un pārstāvēt komersantu attiecībās ar trešajām personām. Tādēļ praksē rodas jautājums, vai ar prokūristu papildus prokūras izdošanai būtu jāslēdz atsevišķs līgums. Īpaši aktuāli ir, vai ar prokūristu iespējams slēgt pilnvarojuma līgumu – līdzīgi, kā tas praksē tiek darīts ar valdes locekli
•
02.09.2026
Vai ir jānodrošina stāvvieta darbinieka automašīnai?
Vai darba devējam ir pienākums nodrošināt stāvvietu darbinieka privātajam auto? Vai darba devējam ir jāsedz izmaksas, ja daļai darbinieku tas dienas laikā ir jānovieto par maksu? Cik lielā mērā vispār autostāvvietas jautājums attiecas uz darba devēju?
•
27.08.2026
Darba līguma grozījumi: nepieciešamie dokumenti
Darba attiecību laikā var mainīties gan darbinieka pienākumi, gan darba samaksa, darba laiks, darba vieta un citi līguma nosacījumi. Šādos gadījumos ir svarīgi ne tikai savstarpēji vienoties par izmaiņām, bet arī tās pareizi noformēt un dokumentēt. Skaidrojam, kādi dokumenti ir nepieciešami darba līguma grozījumu noformēšanai un kā tos sagatavot tā, lai izmaiņas būtu juridiski korektas un darba devēja dokumentu aprite – sakārtota.
•
26.08.2026
Uzteikums pārbaudes laikā – jaunākās Senāta atziņas
2026.gada 10.jūnijā Senāts paplašinātā sastāvā pieņēma spriedumu lietā SKC-35/2026, kurā sniegtas vairākas būtiskas atziņas par darba līguma uzteikšanu pārbaudes laikā. Spriedums ir īpaši nozīmīgs ar to, ka Senāts tajā ne vien analizējis pārbaudes laika mērķi un darba devēja rīcības brīvības robežas, bet arī atkāpies no vairākām iepriekš judikatūrā nostiprinātām atziņām par darbiniekam pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
•
24.08.2026
Kā vienoties par grozījumiem darba līgumā
Uzsākot darba tiesiskās attiecības puses vienojas par nosacījumiem un nepieciešamība tos grozīt laika gaitā rodas gan darbiniekam, gan darba devējam. Ja šāda nepieciešamība rodas darbiniekam, viņam ir tikai viena iespēja – uzrunāt darba devēju, cerot, ka viņš piekritīs un noslēgs atbilstošu vienošanos. Ja vienošanās nepieciešama uzņēmumam, tad iespējas ir divas: vienoties ar darbinieku, noslēdzot vienošanos pie darba līguma, vai uzteikt darba līgumu saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem tajā. Šajā rakstā apskatīta pušu vienošanās.
•
20.08.2026
Ko darīt, ja darbinieks šantažē darba devēju?
Praksē uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar situācijām, kurās darbinieks, nonākot domstarpībās ar darba devēju, kā galveno argumentu un bieži vien arī šantāžas instrumentu izmanto Valsts darba inspekcijas sniegtu konsultāciju. Kā darba devējam vērsties pret nekorektu rīcību un pasargāt sevi?
•
11.08.2026
Sportista un sporta aģenta interesēm jābūt līdzsvarotām
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, kas stājās spēkā 2026.gada 1.augustā. Lai gan jaunais tiesiskais ietvars precizē vairākus sporta nozares darbības aspektus atbilstoši mūsdienu prasībām, jautājums par sportista un sporta aģenta attiecību tiesisko regulējumu joprojām paliek ārpus tā robežām. Šis temats Latvijā kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Senāta 2026.gada 18.jūnija spriedumu lietā SKC-1/2026, kurā tika vērtētas sporta aģentūras un nepilngadīga basketbolista līgumattiecības.
•
10.08.2026
Vai darba devējs drīkst pārdomāt un neslēgt darba līgumu?
Praksē mēdz būt situācijas, kad atlases process ir noslēdzies, pretendents izvēlēts un puses jau vienojušās par darba samaksu, darba sākšanas datumu un citiem nosacījumiem. Atliek vien parakstīt darba līgumu. Taču darba devējs iegūst jaunu informāciju vai secina, ka pretendents tomēr nav piemērots konkrētajai darba videi vai amatam. Vai darba devējs drīkst pārdomāt? Vai darba devējam ir pienākums paskaidrot savu lēmumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas ne vien Darba likumā, bet arī jaunajā Senāta spriedumā.
•
06.08.2026
Vai darbinieks var pieprasīt algu skaidrā naudā
Mūsdienās darba samaksu visbiežāk pārskaita uz darbinieka bankas kontu, tomēr Darba likums paredz pretēju pamatprincipu: darba algu izmaksā skaidrā naudā, bet pārskaitījums pieļaujams tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Tādēļ, izvērtējot darbinieka prasību algu saņemt skaidrā naudā, vispirms jāpārbauda darba līgums, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.
•
30.07.2026
Izmaiņas Profesiju klasifikatorā - vai jāmaina līgums?
Kādos gadījumos pēc Profesiju klasifikatora noteikumu aktualizēšanas darba devējam ir jāveic grozījumi jau noslēgtajos darba līgumos? Tas nozīmē, ka darba devējam regulāri jāseko līdzi izmaiņām, lai pārliecinātos, vai klasifikatorā nav pievienota darbinieka amatam atbilstošāka profesija un apraksts nekā tas, kas šobrīd ierakstīts darba līgumā?
•
24.07.2026
Darbinieks nepiekrīt līguma grozījumiem – štatu samazināšana?
Latvijas uzņēmēju, personālvadības speciālistu un darba ņēmēju vidū valda kāds ļoti populārs, taču juridiski aplams mīts, kura izplatīšanā savu lomu spēlē arī Valsts darba inspekcija. Mīta būtība ir šāda: jebkuri būtiski grozījumi darba līgumā, kurus ierosina darba devējs, bet kuriem darbinieks nepiekrīt, automātiski klasificējami kā štatu samazināšana saskaņā ar Darba likuma 101.panta 1.daļas 9.punktu. Vai tiešām?
•
20.07.2026
Ceļš uz sapulci: vai darba laiks?
Ja strādāju no mājām, vai laiks ceļā uz sapulci birojā ir ieskaitāms darba laikā?
•
14.07.2026
Darbinieks uz laiku – kādi ir darba devēja riski?
Eiropas Savienības Tiesa vērtēja Spānijas normatīvajos aktos noteiktos darbinieku aizsardzības mehānismus gadījumos, kad darbinieks tiek nodarbināts uz noteiktu laiku. Tiesai radās šaubas, vai valsts regulējums ir pietiekams, lai darba devējam nebūtu iespēju nodarbināšanu uz noteiktu laiku izmantot ļaunprātīgi. Skaidrojam, kādu aizsardzību darbiniekiem Latvijā noteic Darba likums un par kādām situācijām viņi vērsušies tiesā pret darba devēju.
•
08.07.2026
Atbild eksperts
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Arturs Smirjagins
Atbild
Inese Sūna
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
