Līgumi
Viens aizdevums, divi likumi
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka aizdevuma līgumam ir jābūt noslēgtam rakstveidā. Savukārt Civillikumā nav paredzēta obligāta rakstveida forma aizdevuma līgumam, tādēļ tas var būt arī mutisks. Kā savstarpēji saskaņot šos normatīvos aktus? Vai tas nozīmē, ka tad, ja aizdevuma līgums nav noslēgts rakstiski, uz to neattiecas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma prasības? Vai arī – ja tiek slēgts aizdevuma līgums, tas noteikti jādara rakstveidā?
•
10.07.2026
Kad ieteikums kļūst par maksas pakalpojumu?
Uzņēmējdarbībā bieži tiek slēgti sadarbības, starpniecības, klientu piesaistes vai komisijas līgumi, kuros viena puse apņemas atrast vai piesaistīt otrai pusei potenciālus klientus. Šādi līgumi ir ļoti izplatīti – sākot no nekustamā īpašuma darījumiem un investoru piesaistes līdz pārdošanas aģentu, konsultantu, biznesa attīstības partneru un dažādu nozaru starpnieku darbībai. Tomēr praksē nereti rodas jautājums – kurā brīdī vienkāršs ieteikums vai kontakta nodošana kļūst par līgumiski izpildītu pakalpojumu, par ko pienākas atlīdzība?
•
22.06.2026
Kā uzņēmumam izvēlēties advokātu strīdā
Veicot aktīvu saimniecisko darbību, uzņēmēji nereti nonāk strīdīgā situācijā ar saviem darījumu partneriem. Iespējamie iemesli ir dažādi – no nepilnīgi atrunātiem līguma noteikumiem līdz pat apzināti negodprātīgai rīcībai. Ja strīdu neizdodas atrisināt sarunu ceļā, rodas nepieciešamība vērsties tiesā. Šādā gadījumā parasti tiek piesaistīts pārstāvis, kuram ir atbilstošas zināšanas tiesvedībā. Tādēļ uzņēmējam ir svarīgi izprast būtiskāko, kam pievērst uzmanību, izvēloties pārstāvi un uzticot tam konkrētās lietas vešanu.
•
05.06.2026
Izmaiņas Trauksmes celšanas likumā – jauni pienākumi darba devējiem
Ar 2026.gada 1.martu spēkā stājušies grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas iezīmē pirmo būtisko regulējuma pārskatīšanu kopš 2022.gadā pieņemtā likuma redakcijas, ar kuru Latvijā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, prasības. Rakstā aplūkotas būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā darba devējiem.
•
14.05.2026
Kur beidzas mārketings un sākas likumpārkāpums?
Mūsdienu piesātinātajā informācijas telpā, kur neskaitāmas reklāmas ik dienas cīnās par katru patērētāja uzmanības sekundi, izcelties ir kļuvis par vienu no sarežģītākajiem biznesa uzdevumiem. Nav brīnums, ka daudzi uzņēmēji, mārketinga speciālisti un pasākumu rīkotāji izmisīgi meklē “īsceļus”, kā savam produktam, pakalpojumam vai notikumam piesaistīt plašāku sabiedrības interesi un vienlaikus – tūlītēju peļņu. Viens no šādiem šķietami vienkāršiem un efektīviem paņēmieniem ir sabiedrībā zināmu cilvēku vārda un tēla vai populāru zīmolu izmantošana.
•
12.05.2026
Kā juridiski korekti lauzt līgumu
Jebkuru veiksmīgu tiesisko vai saimniecisko attiecību pamatā ir skaidra vienošanās. Tomēr praksē nereti rodas nepieciešamība līgumu izbeigt pirms termiņa. Lai gan sākotnēji tas var šķist vienkāršs process, nepareiza līguma laušana ir viens no biežākajiem iemesliem ilgstošiem tiesas procesiem un ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem. Skaidrojam, kā juridiski korekti rīkoties līguma laušanas situācijās, ņemot vērā normatīvos aktus un tiesu praksi.
•
07.05.2026
Nepārvarama vara: kad tā piemērojama un kā pareizi paziņot
Nepārvaramas varas institūts civiltiesībās kalpo kā izņēmums no atbildības gadījumos, kad saistību izpilde objektīvu apstākļu dēļ kļuvusi neiespējama. Tomēr praksē tā piemērošana var radīt neskaidrības – ne vien par to, vai konkrētais notikums vispār kvalificējams kā nepārvarama vara, bet arī par to, vai puse ir pienācīgi un savlaicīgi paziņojusi par tās iestāšanos. Rakstā aplūkojam, kas ir nepārvarama vara, kādas sekas tā var radīt saistību izpildē un kā juridiski korekti informēt otru līguma pusi par tās iestāšanos.
•
30.04.2026
Vai sludinājums aizstāj paziņojumu mantiniekam?
Senāts nesenā spriedumā sniedzis atbildi uz būtisku mantojuma tiesību jautājumu: vai sludinājums “Latvijas Vēstnesī” aizstāj individuālu paziņojumu zināmam mantiniekam? Atbilde ir noliedzoša. Rakstā analizējam sprieduma atziņas, to saistību ar 2025.gadā spēkā stājušos mantojuma tiesību reformu un praktiskās sekas – kā pieteikties mantojumam un ko darīt, ja termiņš ir nokavēts.
•
23.04.2026
Kā piedzīt parādu, ja parādnieka konts ir ārvalstu bankā
Ar ko jārēķinās, ja parādniekam ir norēķinu konts ārvalsts kredītiestādē? Vai kreditors var uzsākt parāda piedziņu arī pārrobežu lietā? Vai Latvijas zvērināts tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no ārvalsts bankās reģistrētiem kontiem?
•
16.04.2026
Vai sankcijas ir nepārvarama vara?
Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākas ierobežojošo pasākumu paketes pret Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju saraksts tiek regulāri papildināts, paplašinot preču grupas, kuru imports vai eksports uz sankcionētajām valstīm ir aizliegts. Tādēļ uzņēmumi saskaras ar situāciju, ka piegāžu ķēdes tiek traucētas un iepriekš fiksētā līgumcena vairs nav izpildāma. Vai šos apstākļus var uzskatīt par nepārvaramu varu līguma izpildē?
•
14.04.2026
Vai jāgroza atlikto maksājumu līgumi?
No 2026.gada 20.novembra atliktajiem maksājumiem piemēros kreditēšanas līgumu prasības. Vai jaunās prasības attieksies tikai uz jauniem līgumiem vai arī ietekmēs līgumus, kas noslēgti līdz šim datumam? Vai līgumos ar esošajiem klientiem būs jāsagatavo grozījumi? Skaidrojam!
•
02.04.2026
Datu apstrādes nolūku labirinti
Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem?
•
16.02.2026
Nepārvarama vara hibrīdkara apstākļos
Pēdējā laika notikumi pierāda, ka karš vairs nav tikai tanki un frontes līnijas kartē. Enerģētikas sabotāža, kiberuzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, dezinformācijas kampaņas un dronu incidenti Baltijas jūras reģionā kļuvuši par ikdienas fonu arī uzņēmējdarbībai, ne tikai drošības politikas analītiķu rūpēm. Skaidrojam, vai hibrīdapdraudējums var būt nepārvarama vara un kā uzņēmumiem rīkoties, lai sevi juridiski pasargātu jaunajā realitātē.
•
02.02.2026
Kas ir starpniecības līgums un kad to slēgt?
Teju katrs dzirdējis terminu “starpnieks” vai “starpniecība”, un vismaz plašākā, ikdienišķā nozīmē saprot, kas ar to domāts. Tomēr – vai un kādi likumi regulē starpniecības pakalpojumus, kādas prasības ir izvirzītas starpniekiem un vai vienmēr jāslēdz rakstisks starpniecības līgums? Skaidrojam!
•
28.01.2026
Ja mantinieks un manta atrodas dažādās valstīs
Mantojuma lietas arvien biežāk pārsniedz vienas valsts robežas. Personu mobilitāte, darbs ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegāde Eiropas rietumos, kā arī bankas konti un investīcijas dažādās valstīs kļuvušas par ikdienu, taču nāves gadījumā šī starptautiskā dzīve var pārtapt juridiski sarežģītā mantojuma tiesību mežģī. Arvien biežāk rodas situācijas, kurās mantinieks atrodas vienā valstī, bet mantojuma masa – citā vai pat vairākās valstīs vienlaikus. Kā rīkoties?
•
21.01.2026
Atbild eksperts
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Karīna Platā
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
Noderīgi
