Tēma: debitori
Vai novēlota samaksa atceļ pirkuma līguma izpildi?
Vai novēlota pirkuma līguma samaksa pati par sevi ir pietiekama, lai nokavējuma sekas tiktu uzskatītas par novērstām? Vai novēlota samaksa var saglabāt pirkuma līguma izpildi, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs tajā nav ieinteresēts? Analizējam Senāta spriedumu, kurā sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.
•
21.04.2026
Vai parādnieks jāinformē par parāda cedēšanu?
Prasījuma cedēšana jeb prasījuma tiesību nodošana citai personai Latvijā ir izplatīta prakse. Kreditors noslēdz līgumu ar trešo personu un nodod savas prasījuma tiesības, neprasot parādnieka piekrišanu. Tas rada jautājumu – kāda ir cesijas paziņošanas kārtība un vai parādnieks var palikt neinformēts?
•
17.02.2026
Kā rīkoties, ja parādnieks miris?
Slēdzot darījumus, puses vienmēr cer uz pozitīvāko rezultātu, paredzot līgumā visus nepieciešamos nodrošinājumus dažādiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr dzīvē ir situācijas, kuras nav iespējams paredzēt, un viena no tām ir parādnieka nāve. Vai kreditoram ir tiesības uz parādnieka mantojumu? Kā rīkoties, lai pieteiktos mantojumam? Kādas ir būtiskākās nianses, kas jāievēro, lai nezaudētu prasījuma tiesības?
•
20.05.2025
Pirmā pieprasījuma garantija publiskajos iepirkumos
Praksē kreditoriem ir svarīgi, lai ir paredzēti aizsardzības līdzekļi, kas mazinātu risku nonākt kādā no nevēlamajām lomām vai arī veicinātu viņu intereses debitora saistību neizpildes gadījumā. Par vienu no šādiem līdzekļiem ir uzskatāms saistību pastiprinājums – garantija. Šoreiz apskatām pirmā pieprasījuma garantiju, jo sevišķi tās piemērojamību publiskajos iepirkumos.
•
16.08.2024
Kreditoru prasījumu pieteikšana maksātnespējas procesā
Uzņēmuma debitoram ir uzsākts maksātnespējas process. Kādas ir kreditoru iespējas atgūt līdzekļus, ja parādniekam ir pasludināta maksātnespēja? Kā kreditoram pieteikt prasījumu?
•
12.07.2024
Ierosināta lieta par kredīta procentu kompensācijas izmaksu
Pēc konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4panta 10.daļas 2.punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, informē Satvermes tiesa.
•
30.04.2024
Ziņas par parādnieku saistībām Uzturlīdzekļu garantiju fonda reģistrā
2024.gada 23.janvārī valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā no kredītinformācijas birojiem tiks saņemtas, glabātas un aktualizētas ziņas par parādnieku Uzturlīdzekļu garantiju fonda reģistrā. Tāpat noteikumu projekts nosaka kritērijus, kad ziņas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda reģistra iesniedzēju un parādnieku reģistra tiek dzēstas, informē Tieslietu ministrija.
•
24.01.2024
Iznācis žurnāla “iFiT” decembra numurs
Kā cīnīties ar nemaksātājiem? Kad jāsagatavo grāmatvedības izziņa? Sociālais uzņēmums – bizness vai fanātisms? Vai aizdevumu var ieturēt no algas? Vai mājas lapā jānorāda e-pasta adrese? Nozagta nauda – saimnieciskās darbības izdevumi? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmumam ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!
•
01.12.2023
Stājies spēkā PTAC piemērotais 10 000 eiro naudas sods parādu piedziņas kompānijai
Senāta Administratīvo lietu departaments 31.augustā, izskatot SIA „Julianus Inkasso Latvija” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu lietā SKA-464/2023 Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīme judikatūras veidošanā.
•
05.09.2023
Aizdevuma nodrošinājuma veidi
Civillikums (CL) nenosaka pienākumu visos gadījumos sniegt darījumu saistību izpildes nodrošinājumus, piemēram, saņemta aizdevuma atmaksas nodrošinājumam vai darījuma partnerim veicamā maksājuma samaksas nodrošinājumam. Tomēr parasti kreditors (aizdevējs/pārdevējs) vienojas ar debitoru (aizņēmēju/pircēju) par tam pieņemamu saistību izpildes nodrošinājumu. Apskatīsim biežāk izmantojamos iekšzemes nodrošinājuma veidus – galvojums, banku garantijas, komercķīlas, hipotēkas –, un biežāk izmantojamos pārrobežu darījumu nodrošinājumus.
•
30.08.2023
Nosaka vērtspapīrošanas tiesisko ietvaru
Lai aktivizētu Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus un radītu tiesiskus priekšnoteikumus šo darījumu veicināšanai, 15.jūlijā spēkā stājās Vērtspapīrošanas likums.
•
01.08.2023
Ieguvumi un riski, slēdzot faktoringa līgumu
Faktoringa pakalpojumus Latvijā piedāvā teju katrs finanšu pakalpojumu sniedzējs, tomēr faktoringa līgums ir viens no tiem līgumu veidiem, kas Komerclikumā regulēts tiek visnotaļ minimāli. Iespējams, tieši nepietiekams regulējums ir iemesls tam, kāpēc faktorings kā pakalpojums bieži vien ir zināms tikai tiem komersantiem, kuri ar to jau ir saskārušies. Daudziem citiem “faktorings” var būt svešvārds.
•
24.07.2023
Kā rīkoties pēc kreditora nāves, jeb kas ir prasījuma pārņemšana?
Parasti situācijās, kad kāda no darījuma pusēm saskaras ar terminu “prasījuma tiesību pārņemšana”, tas tiek saistīts ar saistību nodošanu trešajām personām jeb saistību cesiju. Retāk tiesu praksē sastopams arī gadījums, kad parastās tiesvedības procesa vai šķīrējtiesas procesa gaitā, kā arī pēc sprieduma saņemšanas prasītājs no lietas izstājas, jo iestājusies kreditora nāve (fiziskās personas nāve).
•
22.03.2023
Laikā nesamaksāti nodokļi var radīt kriminālatbildību
Valsts īsteno dažādus pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu samaksas. Pamatā šie pasākumi paredzēti nozarēs, kurās saredzamas krāpnieciskas darbības ar mērķi samazināt valsts budžetā maksājamos nodokļus. Visbiežāk nesamaksātos nodokļus izmanto, lai uzņēmuma darbiniekiem izmaksātu algas "aploksnēs" vai norēķinātos ar sadarbības partneriem skaidrā naudā, neatspoguļojot darījumus grāmatvedībā, attiecīgi nesamaksājot par tiem nodokļus.
•
11.02.2022
Tiesības norēķināties ar skaidru naudu
Arvien biežāk ikdienas dzīvē izmantojam digitālos risinājumus, kas ietekmē arī pāreju no skaidras uz bezskaidras naudas norēķiniem. Jautājums par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām pirmo reizi skatīts šī gada sākumā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā.
•
30.06.2021
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
