Dzīvokļu īpašnieku kopība var mainīt dzīvojamās mājas pārvaldnieku, ja zudusi uzticība līdzšinējam pārvaldniekam vai atrasts saimnieciski izdevīgāks risinājums. Tomēr praksē pārvaldnieka nomaiņa ne vienmēr ir vienkārša – strīdi var rasties gan par to, vai kopība vispār ir nolēmusi atsaukt pārvaldīšanas uzdevumu, gan par lēmuma pieņemšanas kārtību, paziņošanu pārvaldniekam un mājas lietas, dokumentu, mantas un naudas līdzekļu nodošanu.
Šie jautājumi analizēti 2026.gada 30.aprīļa spriedumā lietā SKC-14/2026, kurā Senāts skaidrojis vairākus nozīmīgus jautājumus par dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām izbeigt attiecības ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku. Spriedums parāda, cik sarežģītas var kļūt attiecības starp kopības jaunizvēlēto pārvaldnieku, veco pārvaldnieku, kas nevēlas zaudēt klientu, un kopību kā faktisku situācijas ķīlnieku.
Senāta atziņas nostiprina kopības tiesības jebkurā laikā izbeigt uzticības attiecības ar pārvaldnieku, tomēr vienlaikus uzsver, ka kopības lēmumiem jābūt pietiekami skaidriem, precīziem un izpildāmiem. Turpmāk aplūkosim Senāta būtiskākos secinājumus un praktiskus padomus pārvaldnieka nomaiņai.
Kopības lēmumiem jābūt nepārprotamiem
Dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka attiecībām ir uzticības raksturs. Kopība, ievērojot likumā vai pārvaldīšanas līgumā noteikto termiņu, var tās izbeigt jebkurā laikā. Turklāt kopībai nav jāpierāda, ka pārvaldnieks būtu pārkāpis tam noteiktos pienākumus, kā arī, pieņemot attiecīgu lēmumu, nav jāskaidro savi motīvi, kas dažkārt var būt balstīti tikai aprēķinos par citu – saimnieciski izdevīgāku – variantu. Tādējādi lēmumā par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu nav obligāti jānorāda pārvaldnieka pārkāpumi vai jāsniedz detalizēts pamatojums tā nomaiņai. Izšķiroša ir skaidri izteikta kopības griba izbeigt pārvaldīšanas tiesiskās attiecības.
