Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūlijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 3.panta 1.daļas 10.punkta interpretācija
Likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 3.panta 1.daļas 10.punkts neierobežo nostrādāto laiku citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās ar darbu tikai Latvijas teritorijā.
Lai pareizi izprastu minētā likuma 3.panta 1.daļas 10.punktā minēto nostrādāto laiku, izmantojamas tās tiesību normas, kas regulē pensiju un darba tiesību jautājumus, jo strīdus tiesību norma attiecas gan uz pensijas piešķiršanu, gan saistīta ar personas darba perioda noteikšanu.
Apdrošināšanas stāža definīcija, kas ir norādīta Ministru kabineta noteikumu Nr.1157 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas” 11.2.apakšpunktā, ir gandrīz identiska ar likuma “Par valsts pensijām” 1.panta 1.punktā ietverto, tad situācijā, kad pastāv strīds tieši par nostrādāto laiku ārpus dienesta attiecībām, uz nostrādāto laiku ir jāraugās tāpat kā uz apdrošināšanas stāžu, ko ņem vērā, vērtējot tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju.
Tas, ka likumdevējs noteicis izdienas stāžā ieskaitīt arī dienējušās personas nostrādāto laiku, nenozīmē, ka tas tiek pielīdzināts dienestam iekšlietu sistēmā. Nostrādātā laika ieskaitīšana izdienas stāžā vērtējama kā likumdevēja noteikts papildu labums tām personām, kas iekšlietu sistēmā nodienējušas vismaz 10 gadus, proti, ka tad tiek ņemts vērā arī personas ārpus dienesta nostrādātais laiks.
Sociālā nodrošinājuma koordinācija starp Latvijas Republiku un Apvienoto Karalisti
Attiecības starp Latviju un Apvienoto Karalisti sociālā nodrošinājuma koordināciju šobrīd regulē Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes noslēgtais līgums par Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp ES un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses un tajā ietvertais Protokols par sociālā nodrošinājuma koordināciju.
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieka izdienas stāža pielīdzināšana, ja darbs veikts citā valstī; nodarbinātība Apvienotajā Karalistē
Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības ieskaitīt izdienas stāžā nostrādāto laiku citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās uz nodarbinātību citās valstīs attiecas, ja tā paredzēts sociālā nodrošinājuma koordināciju regulējošos tiesību aktos.
Ja nostrādātais laiks citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās bijis Apvienotajā Karalistē, tad, piemērojot ES un Apvienotās Karalistes noslēgto līgumu par Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp ES un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses un tajā ietverto Protokolu par sociālā nodrošinājuma koordināciju, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijai tiek piešķirts priekšlaicīgas pensijas raksturs jeb tā tiek vērtēta kā vecuma pabalsts un tādējādi uz to attiecas minētā Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC.7.panta noteikumi par periodu summēšanu.
Izdienas pensijas piešķiršanas mērķis un nolūks
Izdienas pensijas ir vērstas uz to, lai, iestājoties noteiktiem apstākļiem, nodrošinātu ar iztikas līdzekļiem personas, kuru darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu, kas var rasties jau pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas.
Pat ja izdienas pensijas saņēmējs kā darba ņēmējs izbeidz vai pārtrauc profesionālās darbības veikšanu līdz vecumam, kad viņam tiks piešķirta vecuma pensija, tomēr izdienas pensija nav saistīta nedz ar situāciju darba tirgū ekonomikas krīzes kontekstā, nedz ar uzņēmuma ekonomisko stāvokli, bet vienīgi ar darba veidu, kas ir īpašs un tiek veikts īpašos apstākļos. Likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” nav minēts mērķis atbrīvot dienesta vietas jaunāku personu labā. Tādējādi, lai gan izdienas pensijas jēdzienā var saskatīt pazīmes, kas atbilst gan “pirmspensijas pabalsta”, gan “priekšlaicīgas pensijas/priekšlaicīga vecuma pabalsta” pazīmēm, tomēr izdienas pensija vairāk atbilst priekšlaicīgas pensijas raksturam.
Izdienas pensiju piešķiršana balstās uz pieņēmumu, ka persona, noteiktu laiku veicot attiecīgā dienesta pienākumus, jau pienācīgā mērā ir izpildījusi savu pienākumu pret sabiedrību un viņai vairs nav pienākuma turpināt pildīt dienestu vai vispār būt nodarbinātai, tāpēc izdienas pensiju viņa var saņemt līdz pat vecuma pensijas piešķiršanai. Izdienas pensija arī nevar tikt saistīta ar nodarbinātības politikas mērķiem vai citiem pirmspensijas pabalstiem raksturīgajiem aspektiem, proti, ekonomikas krīzes, pārstrukturēšanas, atlaišanas un racionalizācijas kontekstu.
SKA-581/2026 Atbalsts apkures katlu nomaiņai: nolikuma prasība par esošu apkures katlu
Projektu iesniegumu konkurss, kurš ir vērsts uz atbalstu esošo apkures katlu nomaiņu, ir arī sasaistīts ar noteiktu nekustamo īpašumu. Tāpēc portatīvās sildierīces (dabasgāzes apkures kamīns), ar kuru nav iespējams apkurināt visu apdzīvojamo platību un kuru var izmantot jebkurā citā vietā, nomaiņu nav pamata atzīt par attiecināmām izmaksām.
SKA-317/2026 Izziņas par ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta pielīdzināšanu tiesiskā daba
Nodibinājuma “Akadēmiskās informācijas centrs” izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam grādam, vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments, ir uzskatāma par konstatējošu administratīvo aktu, kura tiesiskums ir atsevišķi pārbaudāms administratīvajā tiesā.
Šāda izziņa pati par sevi attiecībā uz tās adresātu rada patstāvīgas tiesiskas sekas, jo atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam augstskolas iespējas atkāpties no izziņā konstatētā, lemjot par izglītības dokumenta atzīšanu, ir šauras. Centra izziņā konstatētais par izglītības dokumentu atzīšanu šādos apstākļos iegūst galīga noregulējuma raksturu, kuru pēc tam (lai gan tiesību normas vēl pieļautu šādu iespēju) pārskatīt vairs nevar.
SKA-729/2026 Tiesības vērsties tiesā ar populārsūdzību (actio popularis) par trokšņa emisiju
Vides tiesību mērķis ir aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nevis tikai dabu (floru un faunu), un tālabad Vides aizsardzības likuma 9.panta 3.daļā likumdevējs ir izšķīries piešķirt ikvienam sabiedrības loceklim tiesības vērsties tiesā vides aizsardzības nolūkā, pat ja netiek skartas viņa paša subjektīvās tiesības.
Trokšņa emisija ir vidi ietekmējošs faktors, un trokšņa emisiju ierobežojošie normatīvi ir noteikti, lai nodrošinātu cilvēku dzīvei labvēlīgu vidi. Arī tas ir vides tiesību jautājums, kura dēļ personām ir tiesības vērsties tiesā ar mērķi aizsargāt vispārīgas sabiedrības (neprecizētu personu) intereses dzīvot labvēlīgā vidē.
SKA-199/2026 Prasījums par policijas tiesisku darbību rezultātā ciesta kaitējuma atlīdzinājumu
Ievērojot Satversmes 91. un 92.panta normas, tiesības uz atlīdzinājumu rodas arī gadījumos, kad persona tiek būtiski individuāli skarta ar kādu valsts pārvaldes iestādes tiesisku darbību, ja tai iepretim citām personām jāpacieš acīmredzami nesamērīgs un tādēļ netaisnīgs tās tiesību ierobežojums, proti, ja atlīdzinājuma nepiešķiršana, liekot zaudējumu ciest konkrētai personai, būtu acīmredzami netaisnīga (īpašā upura situācija). Tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos, ņemot vērā taisnīguma apsvērumus, būtu jālemj par iespējamā zaudējuma atlīdzināšanu personai arī tad, ja iestādes rīcība atbilst tiesību normām un nav konstatējams prettiesiskums.
Ja personai kaitējums nodarīts ar policijas tiesisku darbību (piemēram, ēkas durvju uzlaušana, lai kriminālprocesā veiktu aizturēšanu un kratīšanu), pieteiktais prasījums par kaitējuma atlīdzinājumu var tikt skatīts kā prasījums par atlīdzinājumu īpašā upura dēļ.
Īpaši aizsargājamu biotopu veidi ir norādīti ārējos normatīvajos aktos, un šo biotopu konstatēšana dabā notiek, balstoties uz speciālistu un ekspertu zināšanām, veicot situācijas dabā izvērtējumu. Par to tiek sastādīta biotopa anketa un noteiktos gadījumos arī atzinums, un uz to, kā arī citu tiesību normās norādīto datu avotu pamata tiek veikts ieraksts informācijas sistēmā, kam parasti ir tikai datu vienkopus glabāšanas un informatīva nozīme. Biotops parasti netiek noteikts (konstatēta tā pastāvēšana noteiktā teritorijā) ar kādu iestādes lēmumu vai tieši ar ierakstu informācijas sistēmā. Tādēļ, lai atzītu, ka biotopa noteikšana un reģistrēšana informācijas sistēmā ir atsevišķi pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā (vai nu kā faktiskā rīcība, vai nu kā administratīvais akts), būtu jāsecina, ka tā personai pati par sevi rada kādas sekas – vai nu faktiskas, vai nu tiesiskas.
Attiecībā uz tiesisku seku iespējamību jāvērtē, vai īpaši aizsargājama biotopa noteikšana un reģistrēšana pati par sevi (neatkarīgi no citiem procesiem un to ietvaros pieņemtiem lēmumiem) privātpersonai piešķir kādas tiesības vai uzliek kādus pienākumus. Parasti biotopa konstatēšana dabā (un līdz ar to reģistrēšana informācijas sistēmā) pati par sevi privātpersonai, uz kuras īpašumā (lietošanā) esošās zemes konstatēts biotops, nerada konkrētas tiesiskas sekas. Šādas sekas rodas tikai tad, ja uz konkrēto situāciju attiecas normatīvais akts, no kura automātiski izriet kādi pietiekami konkrēti pienākumi vai tiesības, un tad no īpaši aizsargājama biotopa pastāvēšanas fakta izrietošo juridisko saistību rašanās brīdis var būt atkarīgs no attiecīgajā normatīvajā aktā ietvertajiem nosacījumiem, tostarp no ieraksta veikšanas informācijas sistēmā. Tādējādi biotopa rašanās un pastāvēšana dabā kā faktisks dabas apstāklis ir nošķirama no biotopa juridiskas aizsardzības un no konkrētu tiesisku seku, tostarp papildu pienākumu vai aizliegumu, rašanās personai. Tas katrā konkrētajā gadījumā vērtējams atbilstoši piemērojamam tiesiskajam regulējumam.
Vispārīgā gadījumā saistībā ar īpaši aizsargājama biotopa noteikšanu (konstatēšanu dabā) un reģistrēšanu informācijas sistēmā nav pamata runāt arī par iestādes faktisko rīcību (ja vien, apsekojot teritoriju dabā biotopa noteikšanai, privātpersonai netiek radītas kādas patstāvīgas faktiskas sekas, piemēram, nodarīti kādi bojājumi īpašumam u.tml.). Proti, nav pamata uzskatīt, ka īpaši aizsargājama biotopa konstatēšana un reģistrēšana pati par sevi būtu vērsta uz kādu faktisko seku radīšanu privātpersonai (kad persona tiek ietekmēta citādā veidā, nevis pieņemot tiesību aktu).
SKA-693/2026 Atbildīgais par derīgo izrakteņu ieguvi
Situācijā, kad Valsts vides dienests ir konstatējis nelikumīgu derīgo izrakteņu ieguvi konkrētā īpašumā, un nav ziņu par kādas citas personas iesaisti, par atbildīgo zemes dzīļu izmantotāju primāri uzskatāms tieši zemes īpašnieks. Tomēr, ja zemes īpašnieks iesniedz ticamus un pārbaudāmus pierādījumus tam, ka ieguvi bez īpašnieka ziņas ir veikusi cita persona (piemēram, prettiesiski iekļūstot īpašumā vai pārkāpjot kādas vienošanās uzņemtās saistības), iestādei un tiesai šie pierādījumi ir jāvērtē. Vērtējot šādus pierādījumus, izšķiroša nozīme var būt arī saskanīgu netiešo pierādījumu kopumam, kas to savstarpējā kopsakarā ļauj atzīt, ka ar pietiekamu augstu ticamības pakāpi atbildīgā par zemes dzīļu izmantošanu ir tieši konkrētā persona.
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas un šajā procesā pieņemto lēmumu kontrole tiesā
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas ietver divus secīgus posmus.
Pirmajā posmā Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Šis lēmums ir administratīvais akts, un to privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Tādā gadījumā tiesa var pārbaudīt šā lēmuma tiesiskumu un lemt arī par tā atcelšanu. Savukārt, ja pirmais lēmums netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas atbilstoši Komerclikuma 314.1panta 3.daļai stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai. Līdz ar šā lēmuma izpildi, t.i., ar attiecīga ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, sabiedrības darbības izbeigšanas posms noslēdzas. Tad, kad šis lēmums ir kļuvis neapstrīdams, tas, ievērojot tiesiskās noteiktības un tiesiskās stabilitātes principus, vairs nav pārskatāms.
Otrajā (likvidācijas) posmā, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Arī šis lēmums ir administratīvais akts, un to privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Šajā posmā Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram vairs nav jāvērtē pirmais lēmums, kurš ir kļuvis neapstrīdams. Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu. Šāds lēmums līdz ar tā izpildi ir zaudējis spēku, bet to var apstrīdēt Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram, un šā lēmuma apstrīdēšana vai Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Tiesā ir iespējama vienīgi Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma tiesiskuma kontrole (JUDIKATŪRAS MAIŅA).
Pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus pārkāpuma izvērtējums saistībā ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkta regulējums ir ieviests visas sabiedrības interešu nodrošināšanai. Ar minētā likuma pārejas noteikumu 49.punktu valsts ir izveidojusi nediskriminējošu regulējumu, kas attiecas uz visām kapitālsabiedrībām, kuras nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu likumā noteiktajā termiņā paziņot par tās patiesajiem labuma guvējiem.
Ja persona ilgstoši nav izpildījusi likumā noteikto pienākumu sniegt Uzņēmumu reģistram ziņas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, sabiedrības darbības izbeigšana un izslēgšana no komercreģistra ir tieši tādas sekas, kādas likumdevējs šādai bezdarbībai ir paredzējis un seku iestāšanās ir bijusi atkarīga tieši no pašas personas rīcības. Arī fakts, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, ir piekritusi valstij kā bezmantinieku manta, pats par sevi nav pamats, lai tāpēc izdarītu atkāpes no likumā paredzētajām tiesiskajām sekām. Vērtējumu par tiesisko seku samērīgumu nemaina arī tas, vai sabiedrība faktiski veica saimniecisko darbību un vai ir konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus. Šie apstākļi paši par sevi nedod pamatu secinājumam, ka konkrētajā gadījumā likumā paredzēto seku piemērošana radījusi nesamērīgu rezultātu (JUDIKATŪRAS MAIŅA).
Šāda Uzņēmumu reģistra lēmuma kontrolē tiesā vispirms vērtējams, vai bija iestājušies lēmuma pieņemšanas priekšnoteikumi. Jāvērtē arī tas, vai nepastāv Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 41.punktā paredzētie apstākļi. Lai konstatētu, ka sabiedrībai nebija pienākuma atsevišķi iesniegt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, ir nepieciešams noskaidrot, vai tieši Uzņēmumu reģistra rīcībā bija tādas ziņas, kas atbilda minētā likuma pārejas noteikumu 41.punktā paredzētajiem priekšnoteikumiem.
Sabiedrības dalībnieka statusa un patiesā labuma guvēja statusa nošķiršana
Atsevišķi definētais patiesā labuma guvēja jēdziens tiesību normās un pienākums paziņot patiesos labuma guvējus nozīmē, ka sabiedrības dalībnieka statuss pats par sevi nav pielīdzināms patiesā labuma guvēja statusam (tas nav automātiski viens un tas pats).
SKA-61/2026 Pretendenta izslēgšana no iepirkuma procedūras saistībā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta 2.daļas 2.punktam un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.4panta 1.punktam pretendenta izslēgšanas no iepirkuma procedūras iemesls – neizpildītas saistības nodokļu jomā sakarā ar neiesniegtu nodokļu deklarāciju – ir konstatējams tad, ja pastāv šādu apstākļu kopums:
1) personai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir neiesniegta nodokļu deklarācija;
2) sakarā ar to, ka attiecīgās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums pārsniedz 15 dienas, informācija par to, ka konkrētajai personai attiecīgajā datumā nebija iesniegta kāda no nodokļu deklarācijām, kurai bija jābūt iesniegtai, ir publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē un līdz ar to ir pieejama EIS e-izziņu apakšsistēmā. Tas, ka publiskotā informācija par neiesniegtu nodokļu deklarāciju neietver ziņas par to, kura tieši deklarācija nav iesniegta un tās iesniegšanas termiņu, nav šķērslis atzīt, ka personai attiecīgajos datumos bija neizpildītas saistības nodokļu jomā.
SKA-444/2026 Aizliegums tiesai mainīt administratīvā akta pamatojumu; Nevainīguma prezumpcijas ievērošana, izdarot secinājumus disciplinārlietā
Kamēr krimināllietā nav stājies spēkā galīgais nolēmums, ar kuru tiktu konstatēta personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tiesas secinājumi, kuros personas darbības kvalificētas kā tādas, kas saistītas ar kukuļa pieņemšanu, neatbilst nevainīguma prezumpcijas prasībām.
Pagaidu aizsardzība būtībā ir galvenais un parasti vienīgais instruments, kā nepieļaut publisko iepirkumu principu faktisku pārkāpšanu.
Arī situācijā, kad ir izpildīta būtiska darbu daļa, publisko iepirkumu tiesiska norise ir tik būtiska interese, kas līguma izpildes apturēšanu atsver pat ierobežotas efektivitātes apstākļos. Tā ir pasūtītājas atbildība – pareizi organizēt iepirkumus un novērst sekas, ko rada iespējamie pārkāpumi tās norisē.
Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)
