Apdrošinātājs nedrīkst pieprasīt un ārstniecības personas nedrīkst izsniegt visu pacienta medicīnisko vēsturi, bet tikai to informācijas daļu, kas ir tieši saistīta ar konkrētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, skaidro Tiesībsarga birojs.
Lai arī normatīvie akti paredz apdrošinātāju tiesības saņemt un apstrādāt noteiktus pacientu veselības datus lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzību, tomēr šīs tiesības nav neierobežotas. Apdrošinātājs drīkst pieprasīt tikai tādu informāciju, kas ir tieši nepieciešama konkrētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanai. Savukārt ārstniecības iestādēm ir pienākums pārliecināties, ka netiek izsniegta plašāka informācija, nekā nepieciešams.
Tiesībsardze uzsver, ka nav pieļaujama visas pacienta medicīniskās vēstures pieprasīšana vai nodošana gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai nepieciešama tikai konkrēta informācija par noteiktu ārstniecības epizodi, diagnozi vai veselības stāvokli.
Ja cilvēkam rodas pamatotas šaubas, ka apdrošinātājs ir pieprasījis vai saņēmis vairāk veselības datu, nekā nepieciešams konkrētās atlīdzības izvērtēšanai, apdrošinātājam jāspēj atbildēt, vai pieprasītā informācija bija objektīvi nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par konkrēto apdrošināšanas atlīdzību. Vēršoties ārstniecības iestādē, iespējams noskaidrot, kāda tieši informācija tikusi izsniegta apdrošinātājam un, vai izsniedzot konkrētās ziņas, ārstniecības iestādē vērtēts datu minimizācijas princips.
