Lai paustu atbalstu idejai vai priekšlikumam, parakstu vākšanas lapās nereti lūdz norādīt ne tikai vārdu un uzvārdu, bet arī personas kodu un tālruņa numuru. Vai visi šie dati tiešām ir vajadzīgi? Skaidro Datu valsts inspekcija.
Ja parakstu vākšanas kārtība ir noteikta likumā, tajā var būt paredzēts arī konkrēts norādāmo datu apjoms. Piemēram, parakstoties par Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un parakstīšanās datums. Šie dati nepieciešami, lai pārliecinātos, ka persona ir tiesīga parakstīties un nav parakstījusies atkārtoti.
Pirms parakstīšanās cilvēkam jābūt skaidram, kas vāc personas datus un ko tieši viņš paraksta. Parakstītāju sarakstu nedrīkst vēlāk izmantot citam, iepriekš neizskaidrotam nolūkam. Tālruņa numurs nav vajadzīgs, lai persona varētu parakstīties. Ja organizators to vēlas izmantot, lai vēlāk zvanītu, sūtītu jaunumus vai politiskās aģitācijas materiālus, numura norādīšanai jābūt brīvprātīgai un par to jāinformē. Atteikšanās norādīt tālruņa numuru nedrīkst liegt personai atbalstīt iniciatīvu.
Jāparūpējas arī par parakstītāju datu drošību. Vācot parakstus papīra formā, parakstu lapas nedrīkst novietot tā, lai citi cilvēki varētu brīvi apskatīt vai nofotografēt jau parakstījušos personu datus. Var izmantot katrai personai atsevišķu veidlapu, aizsegt iepriekš aizpildītās rindas vai izvēlēties citu risinājumu, kas pasargā parakstītāju datus. Aizpildītās parakstu lapas nedrīkst atstāt bez uzraudzības.