2026.gada 2.augustā Eiropas Savienībā sāka piemērot būtisku Mākslīgā intelekta akta posmu – pārredzamības pienākumus noteiktām mākslīgā intelekta sistēmām un noteiktam mākslīgā intelekta ģenerētam vai manipulētam saturam. Skaidrojam, vai jaunās prasības attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas izmanto mākslīgo intelektu, un kāds saturs ir jāmarķē.
Jauns posms, nevis zīmogs visam saturam
Eiropas Savienībā (ES) no 2.augusta piemērojami Regulas 2024/1689 (ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta (MI) jomā) jeb Mākslīgā intelekta akta (MI akts) pārredzamības pienākumi attiecībā uz noteiktām MI sistēmām un noteiktu MI ģenerētu vai manipulētu saturu. Eiropas Komisijas (EK) publikācijā, kas veltīta drošākam un caurskatāmākam MI, šis brīdis raksturots kā jaunu pārredzamības noteikumu piemērošanas sākums. To mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atpazīt brīžus, kad viņi mijiedarbojas ar MI vai tiek pakļauti MI ģenerētam saturam, ņemot vērā dezinformācijas, manipulācijas, krāpšanas, personas atdarināšanas un patērētāju maldināšanas riskus.
Pats MI akts stājās spēkā jau 2024.gada 1.augustā, un tā normas tiek piemērotas pakāpeniski.
MI akta 50.pants ir centrālā norma, kas nosaka pārredzamības pienākumus attiecībā uz noteiktām MI sistēmām. EK vadlīnijas par šo pantu tika publicētas 2026.gada 20.jūlijā, un to mērķis ir palīdzēt kompetentajām iestādēm, MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem piemērot 50.pantu konsekventi, efektīvi, samērīgi un vienoti visā ES. To kopsavilkumā skaidrots, ka 50.panta pārredzamības noteikumi attiecas uz četrām pamatgrupām:
- cilvēka mijiedarbību ar MI sistēmu;
- sintētiska satura mašīnlasāmu marķēšanu;
- emociju atpazīšanas un biometriskās kategorizācijas sistēmām;
- dziļviltojumiem un noteiktiem sabiedriski nozīmīgiem tekstiem, kas tapuši bez cilvēka pārbaudes vai redakcionālās kontroles.
