Lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025.gada 25.novembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, informē Saeima.

Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme.

Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz grozījumi.

Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad pēc koplīguma termiņa beigām sarunas par jaunu koplīgumu nonāk strupceļā. Ja 2 gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās netiek noslēgts jauns koplīgums, jebkurai no pusēm būs tiesības vienpusēji atteikties no visa koplīguma vai tā daļas piemērošanas, rakstveidā par to paziņojot otrai pusei vismaz 6 mēnešus iepriekš un norādot atteikšanās iemeslus.

Lai mazinātu dīkstāves negatīvās sekas un veicinātu darba vietu saglabāšanu, grozījumi paredz darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un noteikumiem. Darba devējam plānots noteikt tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70%, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā 5 darba dienas. Savukārt, ja dīkstāve turpināsies ilgāk par 4 nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot mēneša uzteikuma termiņu.

Darbinieku aizsardzības stiprināšanai grozījumi paredz tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums pārsniedz 2 nedēļas pēc noteiktā izmaksas datuma. Šis nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad uzņēmumā ir dīkstāve un atlīdzība tiek samazināta saskaņā ar likumu.

Tāpat grozījumi paredz, ka darba devējs nevarēs uzteikt darba līgumu ilgstošas darbinieka darbnespējas dēļ, ja darbnespēja saistīta ar smagi slima bērna (līdz 18 gadu vecumam) kopšanu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs noteicis nepieciešamību nodrošināt vecāka nepārtrauktu klātbūtni. Šādos gadījumos darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju un iesniegt attiecīgos dokumentus.

Tāpat grozījumi paredz iespēju pagarināt darba dienas ilgumu par 2 stundām (nevis tikai 1, kā tas ir šobrīd), vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Tāpat paredzēta iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par 4 dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi ar iespēju vēlāk atgriezties pie 5 dienu darba nedēļas.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots 2026.gada 30.janvāris.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.