Situācija, kurā pieredzējis darbinieks aiziet, bet viņa vietā pieņemtais cilvēks sākumā nespēj paveikt pat pusi no iepriekšējā darba apjoma, uzņēmumos nav retums. Tomēr secinājums, ka jaunais darbinieks ir lēns vai ka jaunā paaudze vairs nevēlas strādāt, bieži ir pārsteidzīgs. Pirms vērtēt cilvēku, uzņēmumam jānoskaidro, ko tieši tas salīdzina: divus darbiniekus ar atšķirīgu pieredzi vai arī faktiski atšķirīgas darba sistēmas.

Iepriekšējais darbinieks nav mēraukla

Pareizu darba slodzi nevar noteikt pēc tā, cik daudz spēja izdarīt viens konkrēts cilvēks. Tā jānosaka pēc amata mērķa, uzdevumu apjoma, kvalitātes prasībām, pieejamā darba laika un reāli nodrošinātajiem resursiem. Iepriekšējā darbinieka rezultāts var būt vērtīgs atskaites punkts, taču tas nevar kļūt par vienīgo normu.

Darbinieks, kurš amatā nostrādājis vairākus gadus, pazīst klientus, sistēmas, neformālos procesus un biežākās problēmas. Viņam ir sagataves, kontakti un spēja ātri noteikt prioritātes. Daudzas darbības notiek gandrīz automātiski, kamēr jaunajam kolēģim katrs solis vēl jāapdomā vai jāsaskaņo.