Lai sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci internetā, starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju nepieciešams slēgt distances līgumu. Skaidrojam, kas ir distances līgums, kā to korekti noformēt un kāda informācija līgumā obligāti jāiekļauj.
Iepirkšanās internetā kļuvusi par gluži ikdienišķu lietu un, nenoliedzami, tās popularitāte tikai aug. Arī aizvien vairāk preču tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju par sava uzņēmuma “mājvietu” izvēlas tieši interneta vidi. Tomēr elektroniskās jeb e-komercijas uzņēmējdarbībai ir savi nosacījumi, kā arī izaicinājumi. Lai tirdzniecība tiešsaistes veikalos neradītu zaudējumus vai nepatikšanas, tirgotājiem ir jāzina un jāievēro normatīvie akti, kā arī patērētāju tiesības, norāda Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC).
Kas ir un kas nav distances līgums
Lai iegādātos preci vai pakalpojumu, nereti pircējam vairs nav jāierodas veikalā vai jāsatiek pārdevējs. Pirkumu vai pasūtījumu var nopirkt attālināti jeb neklātienes apstākļos, piemēram, pa telefonu vai uzņēmuma interneta vietnē. Un tieši šādās situācijās starp pārdevēju un pircēju tiek slēgts distances līgums.
