Lai gan valde kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija vada sabiedrības darbību, to kā slēgtu kapitālsabiedrību raksturo salīdzinoši plaša dalībnieku iesaiste pārvaldē. Praksē var veidoties situācijas, kurās dalībnieks nepiekrīt valdes lēmumiem, īpaši gadījumos, kad tie var šķietami nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības mantu vai peļņu. Skaidrojam, kādas ir dalībnieku iespējas ietekmēt valdes lēmumus, tostarp preventīvi novēršot valdes locekļu saukšanu pie atbildības un potenciālas tiesvedības.
Valdes pienākums ievērot dalībnieku lēmumus
Kaut arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valde ikdienā darbojas patstāvīgi un tai ir plaša rīcības brīvība, šī brīvība nav absolūta. Valdes uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrības darbība – gan lēmumu pieņemšanā, gan darījumu slēgšanā un finanšu pārvaldībā – notiktu atbilstoši dalībnieku lēmumiem, statūtiem, citiem iekšējiem noteikumiem un tiesību aktiem.
Likums neparedz dalībniekiem formālu iebilduma procedūru pret valdes lēmumiem, tomēr dalībnieki var uzturēt komunikāciju ar valdi, norādīt uz riskiem un iespējamu prettiesiskumu, pieprasīt sniegt skaidrojumus, kā arī aicināt atlikt vai pārskatīt konkrētu valdes lēmumu. Vienlaikus valdei jāspēj līdzsvarot dalībnieku gribas ievērošanu ar pienākumu ievērot likumu, sabiedrības, dalībnieku mazākuma un kreditoru intereses. Piemēram, ja valde apzinās vai tai būtu jāapzinās, ka konkrēts lēmums var radīt zaudējumus, tai jārīkojas proaktīvi – jāatliek darījums, jāinformē dalībnieki un jārosina jautājuma izskatīšana dalībnieku sapulcē. Tādējādi dalībnieku lēmumi ar valdei adresētiem lūgumiem vai norādēm ir spēcīgs ietekmes instruments, bet to izpilde vienmēr ir pakļauta valdes papildu izvērtējumam.
