Ekonomiskā realitāte rāda, ka jau ilgāku laiku Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, uz kurām strādāt dodas dažādu trešo valstu iedzīvotāji. Eksperti un uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji ir pārliecināti, ka jautājums – vajag vai nevajag mums šādus strādājošos – vairs nav aktuāls. Patlaban ir jādomā par to, kā šo procesu pareizi regulēt.

Ārzemniekam jāmaksā vairāk

Kā norāda Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte, šobrīd bez ievestā darbaspēka augļkopībā iztikt ir faktiski neiespējami. Protams, notiek mēģinājumi mehanizēt ogu novākšanu, bet attiecībā uz, piemēram, zemenēm, avenēm, mellenēm vai smiltsērkšķiem tas ir un paliek roku darbs.

“Pirms pāris gadiem, kad sāku īstenot vienu no saviem ogu audzēšanas projektiem, tika lēsts, ka uz ražas novākšanas laiku vajadzēs piesaistīt ap 500 strādājošajiem. Toreiz visi priecājās, ka būs cilvēkiem darbvietas, iespēja nopelnīt un tamlīdzīgi. Šogad sastādītie augi sāks ražot, bet jau tagad ir skaidrs, ka piesaistīt ogu lasītājus būs ļoti problemātiski,” skaidro asociācijas vadītāja.

Viņa atzīst, ka labprātāk strādātu ar vietējiem ogu lasītājiem, bet problēma ir apstāklī, ka Latvijā cilvēku kļūst arvien mazāk, tāpēc uz sezonu jāsadarbojas ar ievesto darbaspēku, kas faktiski vienmēr ir trešo valstu pilsoņi. Reizēm interesi par sezonālo darbu zemnieku saimniecībās izrādot pašmāju studenti, taču viņus pārsvarā interesē darbs tikai uz vienu mēnesi – jūliju. Pirms vairākiem gadiem, kad Krievija vēl nebija sākusi karu Ukrainā, ogu lasīšanas periodā aktīvi pie mums braukuši ukraiņi, kuri strādājuši čakli, lai gan reizēm bijis jāseko līdzi darba kvalitātei. Šobrīd ukraiņu viesstrādnieku Latvijā ir palicis ļoti maz.