2025.gada beigās Senāts bagātināja Latvijas tiesu praksi ar vērtīgām atziņām lietās par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka izslēgšanu. Senāts analizēja jautājumu, kas praksē sastopams samērā bieži, taču judikatūrā līdz šim nebija tik precīzi formulēts, – kā vērtēt dalībnieka rīcību un tās ietekmi uz izslēgšanas priekšnoteikumiem, ja dalībnieks savas tiesības sabiedrībā īsteno caur pilnvarnieku, kas vienlaikus ir sabiedrības valdes loceklis.
Dalībnieka izslēgšana tiesas ceļā
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (sabiedrība) dalībnieku maiņa notiek dažādos veidos, visbiežāk – labprātīgi, atlīdzības darījumu formā. Viens no netipiskākajiem veidiem, kādā sabiedrības dalībnieks var zaudēt savu dalībnieka statusu piespiedu kārtā (pretēji savai gribai), ir dalībnieka izslēgšana tiesas ceļā.
Komerclikuma (KL) 195.pantā ir sniegts izsmeļošs apstākļu kopums, kas var būt par pamatu dalībnieka izslēgšanai no sabiedrības tiesas ceļā. Tajā ir noteikts, ka tiesa var izslēgt dalībnieku, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja:
- dalībnieks bez attaisnojoša iemesla nepilda saistības pret sabiedrību;
- dalībnieks ir nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm;
- dalībnieks nav izpildījis saistības pēc brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības;
- dalībnieks nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu (ilgstoša kaitējuma gadījumā) pēc brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.
