Akcionāru sapulcē lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, tādēļ vairākuma akcionāra griba parasti nosaka sabiedrības rīcību. Tas rada risku pieņemt tikai vairākuma akcionāram izdevīgus lēmumus, tādējādi aizskarot mazākuma tiesības un sabiedrības intereses. Kādas ir mazākuma akcionāra iespējas šādus lēmumus apstrīdēt?
Likumdevējs šo risku ir līdzsvarojis, Komerclikumā paredzot akcionāriem tiesības celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Tiesiskais regulējums
Akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanas pamatā var būt gan paša lēmuma neatbilstība likumam vai sabiedrības statūtiem un ar to radīts tiesību aizskārums, gan arī pārkāpumi sapulces sasaukšanas, norises vai lēmumu pieņemšanas kārtībā. Komerclikuma (KL) 286.panta 1.daļa paredz šādus pamatus, kurus konstatējot tiesa var atzīt akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu:
- tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem;
- tas aizskar trešo personu tiesības;
- tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;
- ir pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu vai ar to saistīto ziņu nosūtīšanu un pieejamību;
- akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;
- akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, vai akcionāru sapulces protokolu;
- akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;
- sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi un tas ir būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu vai nav ievēroti likuma noteikumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;
- ir pieļauti būtiski pārkāpumi lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā balsošanas kārtībā.
