Saeima pirmdien, 31.10.2016., pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paredzot vairākas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu, ar kurām plānots novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu.
Likuma grozījumos paredzēts ieviest kvalifikācijas periodu slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs 3 mēneši pēdējo 6 mēnešu laikā vai 6 mēneši pēdējo 24 mēnešu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest no 01.01.2018., dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu 3 vai 6 mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu.
Plānots, ka likumprojektā iekļautais regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kas vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos.
Kvalifikācijas periods slimības pabalsta saņemšanai ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un variē no dažām dienām līdz pat periodam, kas garāks par 12 mēnešiem, norāda Labklājības ministrija.
Likumprojektā iekļautas arī normas, kas regulē pabalstu izmaksu gadījumos, kad darbnespēja turpinās vai ir iestājusies pēc valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu perioda beigām. Tas nepieciešams, jo ir gadījumi, kad cilvēki, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pēc bezdarbnieka statusa pieprasīšanas iegūst darbnespēju un saņem slimības pabalstu maksimāli 26 nedēļas (lai arī darba periodā darbnespēja iepriekš nav bijusi) un pēc tam vēl 9 mēnešus bezdarbnieka pabalstu.
Lai noteiktu adoptētājiem tiesības saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus kā bioloģiskajām ģimenēm, ģimenē, kas adoptējusi bērnu vecumā līdz 3 gadiem, vienam no adoptētājiem piešķirto 10 kalendāro dienu ilgo atvaļinājumu valsts apmaksās 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdztekus par personu par šo periodu valsts veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Ar likuma grozījumiem plānots novērst arī augstu maternitātes un slimības pabalstu izmaksu gadījumus, kas ir nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem.
Ņemot vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājumu iespējams pieprasīt tikai par dažām dienām, praksē ir gadījumi, kad strādājošs vecāku pabalsta saņēmējs pabalstu pieprasa tikai par sestdienu un svētdienu vai par dienām, kurās viņam nav jāstrādā. Par šīm dienām vecāku pabalsts tiek izmaksāts pilnā apmērā, lai gan darba ienākumi nav zaudēti. Likuma grozījumos noteikts, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kas visā kalendārajā mēnesī vai tā daļā ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu par šo mēnesi izmaksā kā strādājošam vecākam, t.i., 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tāpat likumprojektā paredzēts harmonizēt sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu, nosakot tiem vienādu vidējās iemaksu algas aprēķināšanas algoritmu, kas novērsīs iespēju saņemt pabalstus nepamatoti augstā apmērā.
Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumi Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
