Saistībā ar strukturēto rēķinu ieviešanu, problēma radusies ar avansa rēķiniem, kuri nav sagatavoti kā attaisnojuma dokumenti, bet gan tikai kā maksājuma pieprasījums. Ministru kabineta noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 34.1punktā teikts: "Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti." Arī eksperti, tostarp Finanšu ministrija, savos semināros skaidro, ka avansa rēķinam ir informatīvs raksturs. Lielai daļai uzņēmumu avansa rēķini tiešām arī nav kā attaisnojuma dokumenti saskaņā ar viņu grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Un pēc avansa samaksas tiek izsniegts gala rēķins vai pavadzīme, atkarībā, kāds produkts tiek iegādāts.
Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais), vai arī tā nav būtiska problēma, ja tas netiek saglabāts? Vai Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt avansa dokumentu, kas nav attaisnojuma dokuments, bet ir tikai maksājuma pieprasījums, ja par darījumu ir izrakstīts gala rēķins?
