Jūrniecības nozare vienmēr ir bijusi ar specifiskām niansēm, un nodokļu piemērošana jūrnieku ienākumiem nav izņēmums. Darba starptautiskais raksturs, ilgstoši prombūtnes periodi un darba režīms nosaka nepieciešamību pēc precīzas normatīvo aktu interpretācijas. 2026.gada 8.janvārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) izdeva uzziņu P005-17/8.5.2/1047, kurā sniegts vērtīgs skaidrojums par algas nodokļu piemērošanu jūrnieku ienākumiem, precizējot nodokļu piemērošanu atalgojumam, kas saņemts atvaļinājuma laikā.

Latvijas normatīvie akti paredz īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas režīmu jūrniekiem, tomēr praksē bieži vien rodas jautājumi par tā robežām un niansēm, jo īpaši attiecībā uz darba un atpūtas periodu maiņu. Tāpat valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošana jūrnieku gūtajiem ienākumiem nereti ir klupšanas akmens un rada jautājumus.

Situācijas faktiskie apstākļi

Uzziņas pieprasītāja ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “X”, kas pieder Norvēģijā reģistrētai sabiedrībai. SIA “X” no 2026.gada 1.janvāra plānoja nodarbināt Latvijas rezidentus – jūrniekus. Viņi tiktu nosūtīti strādāt uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotiem kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu. Tie pieder mātes sabiedrībai vai citiem grupas uzņēmumiem.

Būtiskākie darba attiecību nosacījumi, kas tika vērtēti uzziņā:

• SIA “X” ar jūrniekiem plāno slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku, kļūstot par viņu tiešo darba devēju un nodrošinot darba samaksas izmaksu;
• darba režīms paredz mainību – 8 nedēļas (+/– 2 nedēļas) kuģošanas periods un 8 nedēļas (+/– 2 nedēļas) atvaļinājuma periods.

Šāda darba organizācija, kas ir raksturīga jūrniecības nozarei, SIA “X” radīja jautājumu – vai īpašais jūrnieku atlīdzībai piemērojamais nodokļu režīms ir spēkā tikai tad, kad jūrnieks fiziski atrodas uz kuģa, vai arī tas attiecināms uz visu darba attiecību laikā gūto ienākumu, ieskaitot atvaļinājuma naudu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis