Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir noteiktas fiziskās personas tiesības uz savu datu dzēšanu, tomēr – ciktāl tās piemērojamas uzņēmumu grāmatvedības dokumentu apstrādē? Skatāmies Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu (VID).

VID vietnē ir publicēta uzziņa par jautājumiem, kas skar Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regula) ietvertās datu subjekta tiesības uz personas datu dzēšanu.

Strādājot ar komersantiem, kas darbojas dažādās nozarēs, nereti ir bijis jāsecina, ka komersantu vidū ir radies salīdzinoši nepareizs priekšstats par Regulā ietverto regulējumu, jo īpaši par datu subjektu tiesībām. Ir nācies dzirdēt, ka komersanti satraucas par to, kā spēs savlaikus izpildīt visus datu subjektu pieprasījumus un kā šādu datu subjektu pieprasījumu izpilde ietekmēs komersantiem saistošos pienākumus, ko uzliek citi tiesību akti. Tāpēc šī raksta mērķis ir nedaudz detalizētāk aprakstīt datu subjektu tiesību īstenošanas kārtību, kuru VID jau ir aprakstījis minētajā uzziņā.

Iesniedzēja jautājums

Iesniedzējs, tulkošanas un tulku pakalpojumu sniedzējs, vērsās pie VID ar lūgumu izvērtēt, vai datu subjekta tiesības pieprasīt, lai iesniedzējs bez nepamatotas kavēšanās dzēš datu subjekta datus, kas ir iesniedzēja rīcībā, nenonāk pretrunā ar iesniedzējam saistošajām likuma “Par grāmatvedību” normām, kas cita starpā paredz pienākumu kārtot grāmatvedību tā, lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei, kā arī sistemātiski sakārtot un saglabāt attaisnojuma dokumentus un citus grāmatvedības organizācijas dokumentus.