Tēma: dokumentu glabāšana
Vai zvērināts revidents kontrolē vai konsultē?
Gada pārskata revīzija bieži vien uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem rada satraukumu, jo tā prasa papildu laiku, resursus un var radīt neziņu par to, cik daudz var un vajag stāstīt un ko revidents ir tiesīgs prasīt revīzijas procesa ietvaros. Šoreiz pētām, kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt –, kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērinātais revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai.
•
08.06.2026
Kāpēc VID auditā pieprasa uzrādīt avansa rēķinus?
Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais)?
•
04.06.2026
Dokumentu glabāšanas un aprites iespējas ārpakalpojuma grāmatvežiem
Kā ērtāk organizēt dokumentu plūsmu sadarbībā ar ārpakalpojuma grāmatvedi? Kur glabāt grāmatvedības dokumentu oriģinālus – uzņēmumā vai pie ārpakalpojuma grāmatveža?
•
01.06.2026
Kādu informāciju drīkst pieprasīt VID
Kopš 2023.gada 30.jūnija spēkā ir būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem agrākie kontroles instrumenti tika pārstrukturēti jaunā pieejā. Valsts ieņēmumu dienests savos skaidrojošajos materiālos šo pieeju raksturo kā trīs posmus: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu audits. Tādējādi “informācijas pieprasīšana” nav tikai tehniska sarakste ar nodokļu inspekciju, bet reāls priekšposms formālai nodokļu kontrolei vai auditam. Kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests šajā posmā drīkst pieprasīt, un kāda informācija nodokļu maksātājam ir jāsniedz?
•
26.05.2026
Grāmatvedis mazā uzņēmumā - kā nodalīt darba pienākumus
Mazos uzņēmumos grāmatvedis nereti kļūst kā universāls kareivis, papildus tiešajiem pienākumiem uzņemoties arī personāla lietveža, jurista un administratīvā vadītāja lomu. Lai gan šāda elastība palīdz nodrošināt ikdienas procesu nepārtrauktību un veicina uzņēmuma attīstību, tā rada arī būtiskus juridiskus un profesionālus riskus. Kā grāmatvedim novilkt robežu starp atbalstu vadītājam un personīgo atbildību likuma priekšā?
•
20.05.2026
Jauns EST spriedums: PVN numurs nav formalitāte
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli.
•
19.05.2026
Praktiska kārtība, kā digitalizēt rēķinus un čekus
Vairums grāmatvežu savā darbā jau veiksmīgi ir ieviesuši digitalizāciju, bet daļa joprojām atliek šo procesu, jo tā gaitā jāiegulda papildu laiks, kā arī nepieciešamas zināšanas. Es ticu, ka vērtīgi padomi no kolēģu pieredzes, kā arī atsauces uz normatīvajiem aktiem un praktiska kārtība, kā rīkoties soli pa solim, radīs motivāciju pieķerties ilgi atliktajam digitalizācijas procesam.
•
05.05.2026
Ārpakalpojuma grāmatveža atbildība fiktīvu darījumu gadījumā
Pēdējā laikā kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas arvien biežāk aizdomās tiek turēti vai apsūdzēti ārpakalpojuma grāmatveži. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža atbildības apmērs un pienākuma robežas pārbaudīt, vai darījums faktiski ir noticis. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāanalizē normatīvie akti, kas to regulē.
•
04.03.2026
Jauna kārtība importētājiem no 2026.gada
2026.gada 1.janvārī noslēdzās regulas 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija noteikts tikai ziņošanas pienākums. Sākas jauna realitāte – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kļūst par praktiski piemērojamu muitas, finanšu un juridiskās atbilstības instrumentu. Lai gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisms bieži tiek uztverts kā vides politikas pasākums, praksē tas būtiski ietekmē importa izmaksas, līgumiskās attiecības un uzņēmumu atbildību. Šīs izmaiņas skar ne tikai importētājus, bet arī netiešos muitas pārstāvjus, kuri piedalās preču laišanā brīvā apgrozībā.
•
25.02.2026
Vai drīkst iznīcināt preču transportēšanas dokumentus
Kurā starptautiskā regulējuma pantā noteikts, ka starptautiskās kravas pavadzīmes un citi līdzīgi dokumenti nav iznīcināmi? Kura iestāde var prasīt tos uzrādīt?
•
23.01.2026
Vai nepieciešama ārpakalpojuma grāmatveža licence?
Individuālais komersants sniedz grāmatvedības pakalpojumus saviem klientiem. Visi klienti ir saimnieciskās darbības veicēji, kuru grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā (bez nodokļu konsultācijām). Vai šādam individuālajam komersantam ir nepieciešama ārpakalpojuma grāmatveža licence?
•
07.10.2025
Aizsargājama informācija grāmatvedībā un e-rēķinos
Uzņēmuma rīcībā esošā informācija ne vienmēr ir brīvi izpaužama – daļa no tās var būt aizsargājama. Tas raisa jautājumus uzņēmēju un grāmatvežu vidū: vai šāda informācija uzskatāma par konfidenciālu vai par komercnoslēpumu? Kā šos terminus nošķirt un pareizi piemērot praksē? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, gatavojoties obligātajai e-rēķinu ieviešanai.
•
11.09.2025
Kā pareizi iznīcināt grāmatvedības dokumentus?
Aktuāls jautājums gandrīz katru gadu – ko iesākt ar grāmatvedības dokumentiem, kas joprojām ir papīra formātā, un kā rīkoties ar elektroniskajiem dokumentiem, kad to glabāšanas termiņš ir beidzies? Grāmatvedības likums neļauj šos dokumentus vienkārši izmest vai pastumt dziļi patrepē. Apskatām, kā praktiski rīkoties un atbrīvoties no papīru kalniem un digitālajiem failiem.
•
01.09.2025
PVN ķēdes darījumos
Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starptautisku uzņēmumu grupu dalībnieki, un pārrobežu darījumi ir to ikdiena. Bieži vienā piegādes ķēdē ir iesaistīti vairāki uzņēmumi, starp kuriem notiek secīgas vienu un to pašu preču pārdošanas, savukārt preces fiziski tiek transportētas tikai vienu reizi – no pirmā piegādātāja vienā valstī tieši galasaņēmējam citā valstī. Ar kādiem pievienotās vērtības nodokļa izaicinājumiem šāda veida darījumos saskaras grāmatveži un nodokļu speciālisti?
•
20.08.2025
Grāmatveža atbildības robežas
Grāmatvedības likumā nav noteikti ne grāmatveža pienākumi, ne atbildība. Likums paredz tikai to, ka starp grāmatvedi un uzņēmuma vadītāju jābūt noslēgtai rakstveida vienošanai par grāmatveža pienākumiem, tiesībām un atbildību. Vai grāmatvedim var iestāties krimināltiesiskā atbildība, ja uzņēmuma vadītājs nesniedz patiesu, pilnīgu informāciju un dokumentus?
•
10.07.2025
Atbild eksperts
Atbild
Kristīne Skrastiņa
Atbild
Anda Ziemele
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dana Muceniece
Atbild
Finanšu ministrija
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
