Latvijas Republikas Senāts 2025.gadā aktīvi skatījis lietas saistībā ar Covid-19 atbalsta piešķiršanas noteikumiem un kritērijiem, nosakot būtiski atšķirīgu tiesību regulējuma interpretāciju no tās, ko sākotnēji bija noteicis Valsts ieņēmumu dienests. Šajā rakstā analizēts spriedums, kurā sniegta jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanas kontekstā.
Senāts ar savu 2025.gada 22.oktobra spriedumu lietā SKA-16/2025 sniedza jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretāciju Covid-19 atbalsta piešķiršanas kontekstā, atzīstot, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.gada 7.jūnijam) 4.2.1.apakšpunktā lietotais termins “apgrozījuma kritums” nosakāms atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) 41.pantam, nevis saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) taksācijas perioda deklarāciju.
Lietas būtība
Uzņēmums vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lūdzot atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada martu, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.676 regulējumu.
VID atteica piešķirt atbalstu, argumentējot, ka uzņēmumam nav konstatējams apgrozījuma kritums atbilstoši MK noteikumu Nr.676 prasībām. VID skaidroja, ka, vērtējot apgrozījuma kritumu, jāņem vērā darījumu apjoms (apgrozījums), kas uzrādīts uzņēmuma PVN deklarācijās, nevis grāmatvedības uzskaites reģistros vai peļņas vai zaudējumu aprēķinos. Šo nostāju VID pamatoja ar MK noteikumu Nr.676 2021.gada 27.maija grozījumu anotāciju, kurā norādīts – noteikumos iekļautās tiesiskās skaidrības normas un tehniskie precizējumi noteic, ka apgrozījuma kritumu aprēķina, pamatojoties uz PVN deklarācijas datiem.
Uzņēmums uzskatīja, ka 2021.gada marta apgrozījuma kritums jānosaka atbilstoši GPL ietvertajiem nosacījumiem, nevis kā PVN deklarācijā norādītā taksācijas perioda kopējā darījumu vērtība bez PVN, un, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu.
Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu atzina par pamatotu un uzlika par pienākumu VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu un uzņēmumam izmaksāt pieprasīto atbalstu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmumā secināts, ka VID MK noteikumu Nr.676 4.2.1.apakšpunkta interpretācija bijusi kļūdaina, proti, apgrozījuma noteikšanā par 2021.gada martu (būtībā par periodu, kad bija spēkā normas redakcija līdz 2021.gada 7.jūnijam) piemērojams GPL.
