Pirmdien, 10.novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti priekšlikumi uzlabot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu apkarošanu un veicināt caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi, piemēram, publiskojot informāciju par visu komersantu samaksāto nodokļu apmēru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā, informē Finanšu ministrija.
Tādējādi tiktu veicināta nodokļu nomaksa un ienākumu deklarēšana. Šāda prakse jau nesusi pozitīvus rezultātus mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.
Tāpat viens no būtiskiem priekšnosacījumiem nodokļu shēmu apkarošanā ir informācijas apmaiņas uzlabošana starp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un VID par neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem, jo šobrīd VID informāciju var saņemt tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu. Situācijas uzlabošanai šo informāciju VID būtu jāsaņem automātiski, lai konkrētos gadījumus atklātu daudz efektīvāk.
Vēl viena no PVN izkrāpšanas shēmām ir uzņēmumu reģistrēšana tā sauktajās riska adresēs. Tā ir adrese, kurā saimnieciskā darbība nevar tikt veikta, vai arī adrese, kas ir uzņēmuma vienīgā īpašnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese, bet sakrīt ar sociālās patversmes vai ieslodzījuma vietas adresi. Nosakot to, ka uzņēmumu reģistrācija tiek atlikta, ja tiek konstatēts, ka uzņēmuma pieteikumā norādītā adrese atbilst šiem kritērijiem, varētu nodrošināt vēl efektīvāku PVN izkrāpšanas shēmu apkarošanu.
Tāpat viena no problēmām PVN shēmu apkarošanā ir uzņēmuma amatpersonas - ārvalstnieka (īpaši trešo valstu piederīgo) - sasniedzamība komunikācijas procesā ar valsts iestādēm, tajā skaitā ar VID. Šobrīd tiek pieļauta tādu personu reģistrācija par uzņēmumu amatpersonām, kuras nekad nav bijušas Latvijā. Par īpaši augsta riska uzņēmumiem tiek uzskatīti tie, kuru vienīgā amatpersona ir no tādām valstīm kā Tadžikistāna, Uzbekistāna, Kazahstāna, Baltkrievija, Moldova un nereti arī Krievija.
2013.gadā un 2014.gada 9 mēnešos no VID maksātāju reģistra par dažāda veida pārkāpumiem ir izslēgti 250 nodokļu maksātāji, kuru vienīgā amatpersona bija ārvalstnieks – iepriekš minēto valstu piederīgais. Tādēļ vēl viens priekšlikums ir iespēja atlikt juridiskas personas reģistrāciju, ja tās amatpersona ir ārvalstnieks ar dzīvesvietu ārpus Latvijas. Reģistrācija tiktu atlikta līdz brīdim, kamēr amatpersona savu identitāti apliecina ar klātbūtni. Tāpat regulējumam būtu jānoteic, ka amatpersona, kuras dzīvesvieta ir ārvalstīs, komunikācijai ar valsts iestādēm ir sasniedzama uzņēmuma juridiskajā adresē.
Par šiem priekšlikumiem vēl turpināsies diskusijas nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā gan valdībā, gan Saeimā, kā arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.
