Samērā biežas ir situācijas, kad nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā, kas noslēgts starp darbinieku un darba devēju.

Vai darba līgumā var paredzēt dažādus līgumsodus darbiniekam, piemēram, par darba kavēšanu?

Labdien! Kā rīkoties šādā situācijā: darbiniece pieņemta darbā 2011.gada maijā, līgumā nosakot pārbaudes laiku 3 mēneši. Pēc nostrādāta mēneša darbiniece informēja darba devēju par grūtniecību un iesniedza darba nespējas lapu. No 2011.gada jūnija līdz 2012.gada februārim darbiniecei bija pārejoša darbnespēja, kam sekoja bērna kopšanas atvaļinājums līdz 2013.gada februārim. Vai pēc darbinieces atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma turpinās pārbaudes laiks? Ja tā, vai darba devējs ir tiesīgs atbrīvot darbinieci, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 47.panta 1.daļu, vai darba devējam ir aizliegts atbrīvot, pamatojoties uz DL 109.panta 1.daļu?

Ja mikrouzņēmuma darbinieks aiziet dekrētā - vai šī darbinieka vietā var pieņemt jaunu darbinieku uz laiku?

Organizācijā grāmatvedis, datorspeciālists, konsultante finanšu jautājumos un apkopēja strādā uz uzņēmuma līguma pamata (jo tas nav pamatdarbs, un citā darba vietā ir noslēgti līgumi par pilnu slodzi), un šie cilvēki nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV). Ņemot vērā to, ka likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (par IIN) ir iestrādāts, ka ar 01.01.2013. uzņēmuma līgumus varēs slēgt tikai ar tādām fiziskām personām, kuras ir reģistrētas VID par SDV, taču šobrīd plāno pieņemt arī tādu normu, ka fiziskās personas varēs nereģistrēties VID par SDV, ja netiks piemēroti saimnieciskās darbības izdevumi, jautājums ir - vai 2013.gadā varēs slēgt uzņēmuma līgumu, ja fiziskā persona nebūs reģistrēta VID kā SDV?

Kā pareizi darba līgumā noteikt darbinieka darba laiku un darba vietu, ja: 1) darbinieks strādā vienu dienu 8 stundu darba dienā, citas dienas 3 vai 4 stundas dienā (atkarīgs no darba apjoma un cik ātri darbinieks izpilda uzdotus uzdevumus), bet kopā mēnesī ir nepilns darba laiks? 2) uzņēmuma gan juridiskā, gan faktiskā adrese ir Liepājā. Tagad uzņēmuma darbinieka pastāvīgā adrese ir Rīgā (līdz šīm bija Liepājā), un darbinieks pilda vadības uzdotos uzdevumus Rīgā, bet kā minimums vienu reizi nedēļā brauc uz Liepāju (atved preci, dokumentus)?

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) saimnieciskās darbības vietā atrodas ēka, kurā atrodas telpas, kas sākotnēji tika izveidotas kā ģērbtuves darbiniekiem, sapulču telpas, telpas viesu izmitināšanai. Šobrīd ir plānots šīs telpas nedaudz pārkārtot un izveidot kā darbinieku nakšņošanas vietu gadījumiem, kad steidzamu darbu gadījumā nav iespējams darbiniekiem atgriezties dzīvesvietā.

Līdz ar grozījumu MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (MK noteikumi Nr.827), kuri paredz iesniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī par fiziskām personām, kas strādā uz uzņēmuma līguma pamata un nav reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, stāšanos spēkā 12.10.2012., neskaidrības ir radušās ar autoratlīdzības līgumiem – vai VID jāziņo arī par personām, kuras strādā uz autoratlīdzības līguma pamata?

Darba likuma 4.panta 2.daļa nosaka: Ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, lai uz noteiktu laiku norīkotu darbinieku veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Kā šo normu attiecināt uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un to darbiniekiem?

Šobrīd publiskajā telpā atkal aktualizējies jautājums par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) saistībā ar 9% likmes paaugstināšanu uz 15%. Pēc būtības arī 15% nav nemaz tik daudz, taču šajā gadījumā šos 15% līdzīgā veidā varētu piedāvāt maksāt vidējiem uzņēmumiem, ievērojot stingrus ierobežojumus.

Turpinām 04.07.2012. publikāciju Darbinieku nosūtīšana darbam ārvalstīs. Šajā publikācijā lasiet par svarīgākajiem darbinieku darba samaksai piemērojamiem nodokļu jautājumiem, kas ir jāņem vērā darbinieku nosūtīšanas gadījumā.

Arvien biežāk Latvijas uzņēmēji – darba devēji, sniedz pakalpojumus vai veic darbu ārvalstīs, un šo pakalpojumu sniegšanai vai darba veikšanai izmanto darbiniekus, kuri ir darba attiecībās ar Latvijas uzņēmumu. Līdz ar to šādos gadījumos ļoti svarīgi ir savlaicīgi un pirms darbinieki tiek nosūtīti uz ārvalstīm noskaidrot šādas darbības tiesiskos un nodokļu aspektus. Ja darbs tiek veikts citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī – Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Islandē, vai arī Šveicē, tad šajās valstīs darbinieki var paļauties, ka tiem tiks nodrošinātas līdzvērtīgas sociālās garantijas, kā arī uz tiem tiks attiecināti tādi paši minimālie standarti attiecībā uz darba drošuma un darba aizsardzības prasībām, kādi tie tiek piemēroti attiecīgās dalībvalsts, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts, pilsoņiem. Tomēr jāņem vērā, ka ienākuma nodokļu aspekti ES nav harmonizēti, un līdz ar to piemērojamie nodokļi un to maksāšanas kārtība dažādās valstīs var atšķirties.

Vasara ir atvaļinājumu laiks, tāpēc jautājums par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu ir aktuāls gandrīz katrā uzņēmumā. Šajā publikācijā lasiet, kādu līgumu slēgt ar fizisku personu, ja uzņēmumam vajadzīgs darbinieks, kas aizvieto prombūtnē esošo darbinieku divas, trīs dienas mēnesī? Slēgt darba līgumu vai uzņēmuma līgumu? Vai iespējams noslēgt vienošanos tikai uz konkrēto dienu? Un kādu noteikt darba samaksu?

Svarīga loma katra darbspējīga cilvēka dzīvē ir darbam. Ikviens no mums ir tiesīgs izvēlēties tādu nodarbošanos, kas atbilst iegūtajai izglītībai, kvalifikācijai, spējām un prasmēm. Taču neatkarīgi no personas individuālām spējām, prasmēm un kvalifikācijas, visiem, dibinot vai pārtraucot darba tiesiskās attiecības, ir vienādas tiesības uz darba attiecību noformēšanu un/vai izbeigšanu. Šī publikācija būs noderīga darba devējiem, un tajā sniegtā informācija sniegs atbildi uz jautājumu, vai darba devējs ir tiesīgs pieprasīt no darba ņēmēja apmaksu par apmācībām, un papildus aprēķināt arī līgumsodu

Agrāk dati par darbinieku tika ievākti ar personāla uzskaites kartiņu palīdzību. Šādās kartiņās bija norādīts darbinieka ģimenes stāvoklis, bērnu skaits, izmantotie atvaļinājumi, utt. Šobrīd jautājums par to, kādus datus par darbiniekiem darba devējam ir jāievāc un kādus datus tas drīkst ievākt nav regulēts ar kādu konkrētu normatīvo aktu, taču prasības un ierobežojumi šādu datu ievākšanai izriet no vairākiem atsevišķu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.