Ieņēmumu atzīšana ir viena no sarežģītākajām procedūrām, it īpaši, ja darījumā iesaistīta vairāk nekā viena puse. Šādos darījumos, atzīstot ieņēmumus, uzņēmumiem nereti jāsastopas ar jautājumu, vai visa rēķina summa ir uzņēmuma ieņēmumi. Vai uzņēmums ir aģents (starpnieks)? Kādas tiesību normas piemērot, lai atbildētu uz šiem jautājumiem?

Nodokļu piemērošanas jautājumi ārkārtējās situācijas laikā nes dažādus izaicinājumus uzņēmumu vadībai, grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Uzņēmumiem rodas izmaksas saistībā ar darbiniekiem un ikdienas saimnieciskās darbības pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kas bez Covid-19 izraisītiem blakusapstākļiem nebūtu radušās. Kā kvalificēt šīs izmaksas un kā piemērot nodokļus?

Sabiedrība grib nosūtīt preču paraugu firmai, kura atrodas un ir piereģistrēta Islandē. Noformējam rēķinu, norādot precei nulles vērtību, bet muitā prasa uzrādīt preču vērtību. Kā vispār pareizi nodot citai personai paraugus ar nulles vērtību?

Uzņēmums veic kolekcijas materiāla (pastmarkas) starpniecisko tirdzniecību interneta veikalā, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. panta 10. daļā noteikto īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmu. Pārdošanas vērtībā ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis no pircēja, ieskaitot sūtīšanas izdevumus. Vai iepirkuma vērtībā var iekļaut sūtīšanas izdevumus, ko sniedz “Latvijas Pasts”? Pasta sūtīšanas izdevumi neapliekas ar PVN.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēts, ka, norakstot neatgūstamo debitora parādu, to var neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, un tas ir tāds debitora parāds, ja parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro. Kādi ir šie pasākumi? Vai jāveido kāda grāmatvedības izziņa vai kāds cits dokuments, kas apraksta to, ka piedziņas lietderība ir tikusi izvērtēta?

2019.gada 29.novembrī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. Kādas izmaiņas tie paredz?

Nomnieks uzteica telpu nomas līgumu. Saskaņā ar līguma nosacījumiem nomnieks, uzsākot telpu nomu, iemaksāja drošības naudu divu mēnešu īres maksas apmērā – 2402 eiro. Sagatavojot telpu pieņemšanas – nodošanas aktu, tika konstatēts, ka telpu iznomātājam jāremontē ēkas fasāde, uz kuras atradās nomnieka izkārtne. Ar nomnieku panākta vienošanās, ka šo darbu izmaksas 501 eiro apmērā tiks segtas no drošības naudas. Kā noformēt dokumentus, ja nomniekam tiks atmaksāta tikai daļa no drošības naudas? Kādi grāmatojumi būtu veicami?

Latvijas uzņēmums nodarbojas ar preču importu un eksportu uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm. Šī gada septembrī sadarbības partneri/grupas pārstāvji no citām valstīm ieradās ciemos, lai iepazītos ar uzņēmuma darbību. Uzņēmums viesiem noorganizēja transporta pakalpojumus, lai nogādātu viņus uz uzņēmuma biroju un noliktavu un iepazīstinātu ar uzņēmuma darbību.Transporta pakalpojumu sniedzējs uzņēmumam izrakstīja rēķinu. Kā pareizi iegrāmatot rēķinu par šiem transporta pakalpojumiem, ja pārvadājumi nav saistīti ar preču pārvešanu.

Sabiedrība nodarbojas ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Lai reklamētu klienta produkciju, sabiedrība rīko dažādus pasākumus un biznesa pusdienas. Vai pakalpojuma sniedzējs šo pasākumu izdevumus var grāmatot kā ražošanas izmaksas? Sabiedrība galu galā nereklamē sevi, bet gan citas sabiedrības produktu, un tas ir sabiedrības pamatdarbības veids. Vai tomēr tie jāuzskaita kā reprezentācijas izdevumi?

Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.

Pašvaldības kapitālsabiedrībā 2018.gadā katru mēnesi uzskaitītas izmaksas, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam par 2018.gadu iesniegta neaizpildīta, jo nav ar UIN apliekamās bāzes. Vai tas ir pareizi? Lūdzu skaidrojumu!

Cilvēki, kuri ikdienā pārvietojas ar transportlīdzekļiem, reti aizdomājas, cik plašas zināšanas nepieciešamas uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem, lai grāmatvedības sistēmā korekti uzskaitītu degvielas iegādi un atskaitītos uzraugošajām iestādēm. Tādēļ vēlreiz par būtiskākajiem jautājumiem, kas jāņem vērā, iegādājoties un uzskaitot degvielas izmaksas!

Latvijā reģistrēta sabiedrība sniedz pakalpojumus pasūtītājiem ārpus Latvijas teritorijas. Līgumos atrunāts, ka gadījumā, ja pasūtītājs vēlas, lai konsultants sniegtu šos pakalpojumus uz vietas, tas apmaksā izdevumus saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem par komandējumu izdevumu kompensāciju. Pārsvarā visas pozīcijas atbilst Latvijas prasībām, bet pasūtītājam nav tāda termina kā “dienas nauda”, un maltīšu izdevumus kompensē, balstoties uz čekiem, kam noteikti limiti. Pēc darba brauciena izdevumi, kurus pasūtītājs piekrīt apmaksāt, ir kompensējami. Mēs izrakstām izdevumu kompensācijas rēķinu (izdevumu un ieņēmumu summas ir vienādas), bet ko darīt, ja kompensējamās summas atšķiras?

Sabiedrība Patentu valdē reģistrē vairākas preču zīmes. Reģistrācijas izmaksas par katru no tām ir 176 eiro. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 29.panta 2.daļā teikts, ka tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst norādīt postenī “Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības”. Vai minēto preču zīmju reģistrēšana atbilst likumam un vai tās var uzskaitīt nemateriālo ieguldījumu sastāvā? Vai tomēr preču zīmju reģistrācijas izmaksas uzreiz jānoraksta izdevumos?

Ministru kabineta noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi“ 41.1.3.apakšpunktā noteikts, ka darbiniekam atlīdzināmi izdevumi par braukšanas maksu sabiedriskajos transportlīdzekļos, kā arī taksometros, ja to izmantošana ir bijusi pamatota, savukārt 41.8.apakšpunktā ir piebilde, ka minētos izdevumus drīkst atlīdzināt tikai 30% apmērā no valstī noteiktās dienas naudas. Vai tādā gadījumā atbilstoši noteikumiem par darba braucienu Latvijas teritorijā sabiedriskā transporta izdevumi var tikt atlīdzināti tikai 1,80 eiro (30% no 6 eiro) apmērā, bet pārsniegums jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un par to jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?