Uzņēmums darbiniekam kompensē ceļa izdevumus no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, attiecinot šos izdevumus uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Vai uzņēmumam šie darbinieka ienākumi ir jānorāda paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām un jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā? Ja ir, tad kāds kods jānorāda?

Man apjukumu rada jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Kā tagad pareizi aprēķināt dividendes? Uzņēmums noslēdz gadu ar 5000 eiro peļņu. Nolemj visu izmaksāt dividendēs. Vai izmaksājamās dividendes būs 5000 eiro, un papildus jāaprēķina UIN – 1250 eiro, kas veido papildu izmaksas, vai arī izmaksājamās dividendes ir 4000 eiro un UIN – 1000 eiro, kas samazina dividendes?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 5.daļas 5.punktā noteikts, ka transporta līdzekļa degvielas izmaksas noteiktās normas robežās iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos, ja par transportlīdzekli maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Uzņēmums saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto valdes locekļa automašīnu, pamatojoties uz patapinājuma līgumu. Automašīnu uzņēmuma vajadzībām lieto mazāk nekā 15 dienas kalendārajā mēnesī, līdz ar to UVTN nemaksā. Vai šādā gadījumā degvielas izmaksas atļauts iekļaut saimnieciskās darbības izmaksās?

Darba devējs koplīgumā vienojas par degvielas izdevumu apmaksu darbinieka braucienam ar privāto automašīnu no vienas mazpilsētas uz otru, katru darba dienu 80 kilometrus. Sabiedriskais transports, protams, kursē, bet ne tik bieži un ne tajos laikos, kas sakrīt ar darba laika sākumu un beigām. Kas tad īsti ir izmaksas par degvielu, ja tās kompensē vai apmaksā darba devējs: saimnieciskās darbības izdevumi, personāla ilgtspējas izdevumi vai personīgais labums darbiniekam, kas jāapliek ar darbaspēka nodokļiem? Pagājušā gada 20.novembrī sertificētais nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš sniedza atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka šādus izdevumus pie noteiktiem kritērijiem ir iespēja klasificēt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, tomēr lasītāju komentāros tika pausts, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai šajā jautājumā ir cits viedoklis, norādot, ka:

Uzņēmums visiem darbiniekiem apmaksā kopīgu teātra izrādes apmeklējumu, bet visi darbinieki tajā nepiedalās. Vai šie izdevumi ir klasificējami kā personāla ilgtspējas vai nesaimnieciskie izdevumi, vai arī tie ir personificējami kā dāvana darbiniekam? Pirms kāda laika šo jautājumu jau uzdevām ekspertiem, taču sniegtā atbilde izraisīja lasītāju diskusiju, kurā tika pausti pretēji viedokļi, tāpēc skaidrību šajā jautājumā lūdzām ieviest Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Atbilde ir papildināta ar VID skaidrojumu.

Lai grāmatvedībā varētu pareizi uzskaitīt pētniecības un attīstības pasākumus, galvenais ir saprast, kas ir “pētniecība” un kas – “attīstības pasākumi”, kāda veida attīstības pasākumi un izmaksas pastāv un vai attīstības izmaksas ir jākapitalizē vai ne. Izskatīsim lasītāja jautājumu!

Uzņēmums darbiniekam kompensē ceļa izdevumus no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, attiecinot šos izdevumus uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Vai uzņēmumam šie darbinieka ienākumi ir jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā? Ja ir, tad kāds kods jānorāda, vērtējot šo jautājumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa puses?

Uzņēmuma darbiniekiem, kas būvēja objektu citā pilsētā, tika apmaksāta viesnīca. Viesnīcas rēķinā tika iekļauta (un arī apmaksāta) depozīta summa, kas būtu jāatgriež pēc viesnīcas atbrīvošanas. Pēc darbinieku atgriešanās depozīts no viesnīcas tika atmaksāts daļēji, jo kaut kas numuros nebija kārtībā. Piemēram, samaksātā depozīta summa bija 2000 EUR, bet atmaksātā – 1650 EUR. Kā norakstīt starpību 350 EUR? Vai to var grāmatot kā saimnieciskās darbības izdevumus?

Krājumu zudumi un iztrūkumi uzņēmumam var rasties dažādu iemeslu dēļ. Tos iekļauj ražošanas pašizmaksā. Kā noteikt plānotās zudumu normas, kā aprēķināt to ietekmi uz nodokļiem, un kā to visu grāmatot?

Esam sabiedrība Latvijā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu izdevējam ir jānodod obligātie iespieddarbu eksemplāri Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB). Nododot obligātos eksemplārus, tiek sagatavota pavadzīme ar 0 vērtību (Obligāto eksemplāru likuma 4.panta 2.daļā noteikts, ka obligātos eksemplārus LNB saņem bez maksas). Vai preču pašizmaksa būtu jāattiecina uz ziedojumiem vai tā attiecināma uz saimniecisko darbību? Kā šādā situācijā rīkoties ar PVN?

No šī gada ir spēkā jauna kārtība reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu attiecināšanai uz saimniecisko darbību, proti, tie ir saimnieciskās darbības izdevumi, ja vien nepārsniedz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas. Līdz ar to šie izdevumi precīzi jāuzskaita un jānodala grāmatvedībā, jo par šī ierobežojuma pārsnieguma daļu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN).

Vai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 8.panta 2.daļas 7.punktu un 4.daļas 3.punkta b) apakšpunktu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem drīkst pieskaitīt arī sporta halles kā uzņēmuma aktīva ikmēneša nolietojuma vērtību? Kādi izdevumi šo normu izpratnē klasificējami kā izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem? Kādi sporta halles uzturēšanas izdevumi iekļaujami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likuma 8.panta 2.daļas 6.punktu?

Ar personu noslēgts autora līgums. Kā šajā gadījumā kompensēt ceļa izdevumus un izdevumus par viesnīcu fiziskajai personai – rezidentam? Kā segt izdevumus, ja fiziskā persona, ar ko noslēgts autora līgums, ir nerezidents?

SIA iegādājas nekustamo īpašumu – dzīvokli un uzskaita to krājumu sastāvā, jo dzīvoklis iegādāts pārdošanai, nevis saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tādējādi dzīvokļa iegādes izdevumi grāmatvedībā uzrādīti krājumos. Dzīvoklis tiek remontēts, remonta izmaksas iekļautas krājumu pašizmaksā. Kā uzskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par remonta izdevumiem, bet ko nedrīkst atskaitīt priekšnodoklī?

SIA no uzņēmuma vadītāja (valdes locekļa) patapina viņam piederošu vieglo automašīnu. Auto īpašnieks pats apmaksā visus automašīnas lietošanas un uzturēšanas izdevumus (tostarp izdevumus par remontu, civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu u.c.). Vai uzņēmums drīkst auto īpašniekam kompensēt šos izdevumus proporcionāli tā automašīnas izmantošanas laikam (piemēram, ja 2017.gadā kopējie izdevumi ir 692 EUR un uzņēmums auto izmantojis 82 dienas, kas ir apmēram 23% no visām gada dienām, tad naudas izteiksmē uzņēmums auto īpašniekam kompensētu 159 EUR)?