Turpinām Andas Ziemeles publikāciju Vienlaicīgās apgrozības periods – skaidrās naudas nianses (iFinanses.lv, 08.12.2013.). Šajā daļā lasiet par norēķiniem latos un eiro, divu valūtu glabāšanu, uzskaiti un inkasāciju vienlaicīgās apgrozības periodā.

Šajā publikācijā lasiet, kā jāveic krājumu novērtēšana, par gadījumiem, kad krājumus drīkst pārdot par cenām, kas zemākas par pašizmaksu, un kāda ir krājumu pārvērtēšanas ietekme uz nodokļiem.

Vienlaicīgās apgrozības periods Latvijā būs laika posmā no 01.01.2014. līdz 14.01.2014. Tas ir periods, kurā norēķini par pirkumiem un pakalpojumiem iespējami divās valūtās — latos un eiro, bet atlikumu izdošana gan būs tikai eiro. Izņēmums — sabiedriskais transports. Tajā atlikumu varēs izsniegt tādā naudā, kādā veikts pirkums par braucienu.

Sācies ir inventarizāciju periods, tajā skaitā arī debitoru parādu atlikumu salīdzināšanas laiks. Līdz ar eiro ieviešanu no 01.01.2014. ir radušās neskaidrības, kādā valūtā veikt salīdzināšanu – latos vai eiro? Ko darīt ar starpību, kas radusies valūtas konvertācijas rezultātā? Kā saskaņot un iegrāmatot kļūdas?

Uzņēmums nodarbojas ar jaunu transportlīdzekļu tirdzniecību. Esam nolēmuši veikt akciju - ja pircējs iegādājas jaunu transportlīdzekli, viņam tiek piešķirti bonusa punkti, piemēram, EUR 1300 EUR vērtībā. Šos bonusa punktus klients varēs izmantot līdz gada beigām, iegādājoties preces vai izmantojot servisa pakalpojumus mūsu uzņēmumā. Kā pareizi grāmatvedībā atspoguļot šādu darījumu?

Ir izveidojusies šāda situācija - ir ticis iegādāts zemesgabals, uz kura atrodas ēkas, kas paredzētas nojaukšanai (respektīvi, nav pamatlīdzeklis), taču tām ir ticis aprēķināts nolietojums par 2012. gadu, t.i., ir izveidojušies zaudējumi un samazinājusies pamatlīdzekļu vērtība. Kādas ir iespējas labot šo kļūdu? Kā to atgriezt sākotnējā stāvoklī, kādi grāmatojumi?

01.06.2014. stāsies spēkā MK noteikumi Nr.304 Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļu grāmatiņa (MK noteikumi Nr.304), kas paredz, ka no 01.06.2014. algas nodokļa grāmatiņa būs elektroniskā dokumenta formā (turpmāk – elektroniskā grāmatiņa) un nodokļu maksātājiem tā būs pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Sakiet, lūdzu, kā pareizāk veikt bankas piešķirtās kredītlīnijas uzskaiti (overdrafts, bankas izrakstos ir negatīvs skaitlis). Vai tas vispār ir jāgrāmato?

Tuvojas kārtējais finanšu gada noslēgums, kad sabiedrību grāmatveži apkopos grāmatvedības uzskaites informāciju un gatavos finanšu pārskatus. Finanšu pārskatos atspoguļoto informāciju var ietekmēt ne tikai pārskata gadā uzkrātie grāmatvedības dati, bet arī fakti un apstākļi, kas rodas pēc finanšu pārskata bilances datuma

Uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu USD valūtā tiek piegādāti materiāli konkrēta objekta būvniecībai. Visi saņemtie materiāli atbilstoši Latvijas Bankas (LB) kursam saņemšanas datumā tiek iegrāmatoti nepabeigtajā celtniecībā. Mēneša beigās piegādātājs izraksta rēķinu par kopējo piegādāto materiālu vērtību USD. Iegrāmatojot saņemto rēķinu pēc LB kursa, veidojas starpība. Vai radušos starpību kā materiālu cenu izmaiņu var attiecināt uz nepabeigtās celtniecības objektu?

Labdien! Patlaban savos pārdošanas rēķinu rekvizītos nenorādām reģistrācijas numuru, bet norādām tikai savu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numuru. Rēķini tiek rakstīti gan par precēm, gan pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125.pants nosaka, ka jānorāda PVN reģistrācijas numurs, bet nemin reģistrācijas numuru. Savukārt likuma Par grāmatvedību 7.pants kā obligāti norādāmos rekvizītus min reģistrācijas numuru, bet neko nesaka par PVN reģistrācijas numuru. Vai pārdošanas rēķinos obligāti ir jānorāda arī reģistrācijas numurs, vai tomēr bez tā var iztikt (jo jebkurš grāmatvedis saprot, ka reģistrācijas numurs ir tas pats PVN reģistrācijas numurs bez LV)?

Vēlos uzdot jautājumu par koncertu un teātru programmiņu pārdošanu. Vai, pārdodot koncertu un teātru programmiņas pasākumu norises vietās, ieņēmumi no to tirdzniecības ir jāreģistrē elektroniskajās maksājumu reģistrēšanas ierīcēs un iekārtās?

SIA A īrē telpas no nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA B. Abi uzņēmumi ir reģistrēti nodokļu maksātāji, savā starpā saistīti – mātes un meitas uzņēmumi. SIA A neapmierina esošās ventilācijas sistēmas darbība, un tā vēlas pilnīgu ventilācijas sistēmas nomaiņu, pasūtot šo pakalpojumu pie SIA C. Vai uzņēmums A var uzskatīt šīs izmaksas par savām un iekļaut savās saimnieciskās darbības izmaksās, vai tās ir uzņēmuma B izmaksas?

Tā kā grāmatveži ikdienā saskaras ar ļoti daudzām neskaidrībām saistībā ar to, kā ir jāaizpilda kļūdu labojums par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un kādos gadījumos šīs ziņas vispār drīkst labot, Maija Grebenko ir sagatavojusi praktisku skaidrojumu – to lasiet šajā publikācijā.

Bieži grāmatvežiem praksē rodas neskaidrības, ko darīt ar izmaksām, kas tiek ieguldītas esošajos pamatlīdzekļos – vai par tām ir jāpalielina pamatlīdzekļa vērtība vai arī tās vienkārši jānoraksta izmaksās pārskata periodā. Par to, kā izvērtēt šīs izmaksas un pieņemt pareizo lēmumu, lasiet šīs publikācijas turpinājumā.