Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) darbojas no 2012.gada marta un iepērk preces no citām ES dalībvalstīm, un saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 26.panta 1.daļu nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā. Šīs preces tālāk tiek pārdotas Latvijas un citu ES dalībvalstu fiziskajām personām. Vai, pārdodot preces citu ES dalībvalstu fiziskajām personām, neiestājas pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un aprēķināt un maksāt PVN? Ja ir nepieciešams reģistrēties, kā veikt reģistrāciju, ja termiņš ir nokavēts? Kā izlabot ieņēmumus un aprēķināt nodokli, kā iesniegt deklarācijas? Vai gadījumā, ja jāaprēķina un jāmaksā nodoklis, būs iespējams atskaitīt arī priekšnodokli?

Eiropas Savienības darījuma partneris piegādā preci, rēķinā norāda preces vērtību, piemēram, 1000 EUR, bet apmaksas noteikumos ir divas iespējas: 1) ja samaksa tiek veikta 10 dienās – piemērojama 2% atlaide;2) ja samaksa tiek veikta 30 dienās – atlaide netiek piemērota (jāmaksā 1000 EUR)

Iestāde apmaksā augstākās izglītības maksu darbiniekam ar nosacījumu - ja viņš nostrādā pie mums 5 gadus pēc studiju beigšanas, atmaksāt neko nevajadzēs. Procentu maksājumi par aizdevumu nebija jāmaksā. Darbinieks šobrīd turpina strādāt iestādē. Lūgums rast atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) pēc kādiem normatīvajiem aktiem un kādi nodokļi paredzēti ieturēt šādam darījumam? 2) kā to atspoguļot grāmatvedībā?

Bieži vien ārvalsts uzņēmumi Latvijā izlemj izvietot struktūrvienību, kas sniedz atbalsta pakalpojumus pašam ārvalsts uzņēmumam, tajā skaitā atbalsta funkcijas (piemēram, grāmatvedība, IT, personāla funkcijas, administratīvie pakalpojumi, izpētes centrs) vai, piemēram, pārdošanas atbalsts. Atkarībā no funkcijām šāda struktūrvienība var tikt reģistrēta gan kā filiāle vai pārstāvniecība Komerclikuma noteiktajā kārtībā, gan arī kā pastāvīgā pārstāvniecība Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Darbība Latvijā ar šādas pārstāvniecības starpniecību praksē var radīt virkni neskaidrību, piemēram - vai rēķini jāizraksta pārstāvniecības vārdā, vai ārvalsts uzņēmuma vārdā un lietojot tā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas numuru; vai piegādātājiem jāpiemēro Latvijas PVN, adresējot rēķinus pārstāvniecībai, vai arī bez PVN, adresējot tos ārvalsts uzņēmumam; vai par PVN maksātāju jāreģistrējas pašam nerezidentam, vai tā pārstāvniecībai Latvijā.

Firma nodarbojas ar automašīnu nomu, bet 2012. gada jūlijā iegādāja automobili nevis iznomāšanai, bet saimniecisko darījumu veikšanai. 20% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no iegādes cenas netika atskaitīts kā priekšnodoklis. Sākot no 2012.gada oktobra, šis automobilis nodots uz nomu. Vai mēs varam kādu daļu PVN atskaitīt kā priekšnodokli?

Darba līgumos nav ierakstīts, ka privāto automašīnu lietos darba vajadzībām. Bet uzņēmuma darba kārtības noteikumos ierakstīts - ja darbinieks izmanto privāto mašīnu saimnieciskajai darbībai, tad uzņēmums maksā 0,25 Ls par vienu nobraukto km. Un aprēķināto summu pilnā apmērā apliek ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Piemēram, par nobrauktajiem 400 km valsts budžets saņem VSAOI – 35,09 Ls un IIN – 22,25 Ls. Vai šādā gadījumā mums arī jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) (kā auto turētājs ir noformēta fiziskā persona)?

Uzņēmuma A preču piegādātājs ir Eiropas uzņēmums B. Uzņēmums B ir uzaicinājis uzņēmuma A labākos klientus (klienti iegādājas no uzņēmuma A uzņēmuma B piegādātās preces) uz savu rūpnīcu Eiropā, lai iepazīstinātu ar produkcijas ražotni, tā veicinot lielāku izpratni par produkciju. Uzņēmums B apmaksā dzīvošanas, ēdināšanas izdevumus, bet uzņēmums A pārskaita lidsabiedrībai naudu par braucēju aviobiļetēm (ir rēķins no aviosabiedrības par minētajām personām). Citu izmaksu uzņēmumam A nav. Vai šos A uzņēmuma izdevumus par aviobiļetēm var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kā pareizi būtu jānoformē šie izdevumi grāmatvedībā un nodokļu uzskaitē?

Mēs, dzīvokļu īpašnieku biedrība (neesam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) noslēdzam līgumu ar būvuzņēmēju (SIA, PVN maksātājs) par vienkāršoto renovāciju (saņemta būvatļauja). Līgumā rakstīts: līguma cena - 98 000 Ls ar PVN 0% saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) 13.6 pantu. Kādas nodokļu sekas varētu būt biedrībai un pašam būvuzņēmējam?

Vai es pareizi saprotu, ka saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 112 Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis (MK noteikumi Nr.112) no 2010.gada 1.janvāra visas dāvanas naudas ekvivalentā jāapliek ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)?

Uzņēmums iepērk reprezentācijas priekšmetus ar logo un apdruku no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā un pielikumos?

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs veic valūtas (EUR) pirkšanas darījumus (SPOT), lai veiktu maksājumus piegādātājiem. Darījumi tiek veikti ar bankām, kurās uzņēmumum ir norēķinu konti LVL. Jautājums ir šāds: ja šo darījumu rezultātā rodas pozitīva valūtas starpība, vai tas uzskatāms par neapliekamu ienākumu likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) izpratnē (6.pants 1.daļa 17.c punkts)? Vai šajā gadījumā šī pozitīvā starpība ir jāuzrāda PVN deklarācijā kā nepaliekams darījums, un līdz ar to jārēķina PVN proporcija?

2011.gada 21.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), saskaņā ar kuriem tika būtiski mainīta PVN piemērošanas kārtību, kā arī apliekamā vērtība nekustamo īpašumu piegādes darījumos. Lai nodrošinātu saudzīgāku pāreju uz jauno regulējumu, likumdevējs ir ieviesis pārejas noteikumus attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir iegādāti līdz 2011.gada 27.jūlijam. Šobrīd pārejas periods ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim, tomēr Finanšu ministrija un likumdevējs plāno šo pārejas periodu pagarināt.

2011.gada 15.decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Likuma grozījumu rezultātā pakāpeniski tiek atcelts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) dividenžu un procentu maksājumiem, kā arī atlīdzībai par intelektuālo īpašumu. Likuma grozījumos paredzēts no nodokļa atbrīvot arī peļņu (kapitāla pieaugumu) no akciju atsavināšanas, kas kopā ar pārējām likuma izmaiņām varētu kalpot kā svarīgs stimuls ārvalstu investīciju piesaistei, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) dalībvalstis, piemēram, Krievijas.

Uzņēmuma darbinieki ar klientiem dodas uz hokeja spēli. Biļetes tiek iegādātas no uzņēmuma līdzekļiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem, vai ar saimniecisko darbību nesaistītajiem? Un kā ir ar uzņēmuma darbinieku biļetēm - vai šīs summas jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai arī tās pieskaitāmas pie reprezentācijas / ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem? Kādi attaisnojuma dokumenti nepieciešami?

Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) noslēdza līgumu ar Krievijas juridisko personu par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Krievijas teritorijā laika periodā no 2012.gada septembra līdz 2013.gada augustam. Abas personas savā valstī ir reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. SIA saņēma rēķinu no Krievijas uzņēmuma bez PVN. Jautājumi: 1. Kā būs ar PVN? 2. Vai minētajam darījumam jāpiemēro likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 3.panta 4.daļas prasības? Ja jā - kā aprēķināt UIN 10%, ja darījums tiks sniegts 12 mēnešu periodā? Un kādas atskaites ir jāiesniedz?