Vai es pareizi saprotu, ka saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 112 Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis (MK noteikumi Nr.112) no 2010.gada 1.janvāra visas dāvanas naudas ekvivalentā jāapliek ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)?

Uzņēmums iepērk reprezentācijas priekšmetus ar logo un apdruku no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā un pielikumos?

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs veic valūtas (EUR) pirkšanas darījumus (SPOT), lai veiktu maksājumus piegādātājiem. Darījumi tiek veikti ar bankām, kurās uzņēmumum ir norēķinu konti LVL. Jautājums ir šāds: ja šo darījumu rezultātā rodas pozitīva valūtas starpība, vai tas uzskatāms par neapliekamu ienākumu likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN) izpratnē (6.pants 1.daļa 17.c punkts)? Vai šajā gadījumā šī pozitīvā starpība ir jāuzrāda PVN deklarācijā kā nepaliekams darījums, un līdz ar to jārēķina PVN proporcija?

2011.gada 21.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), saskaņā ar kuriem tika būtiski mainīta PVN piemērošanas kārtību, kā arī apliekamā vērtība nekustamo īpašumu piegādes darījumos. Lai nodrošinātu saudzīgāku pāreju uz jauno regulējumu, likumdevējs ir ieviesis pārejas noteikumus attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir iegādāti līdz 2011.gada 27.jūlijam. Šobrīd pārejas periods ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim, tomēr Finanšu ministrija un likumdevējs plāno šo pārejas periodu pagarināt.

2011.gada 15.decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Likuma grozījumu rezultātā pakāpeniski tiek atcelts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) dividenžu un procentu maksājumiem, kā arī atlīdzībai par intelektuālo īpašumu. Likuma grozījumos paredzēts no nodokļa atbrīvot arī peļņu (kapitāla pieaugumu) no akciju atsavināšanas, kas kopā ar pārējām likuma izmaiņām varētu kalpot kā svarīgs stimuls ārvalstu investīciju piesaistei, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) dalībvalstis, piemēram, Krievijas.

Uzņēmuma darbinieki ar klientiem dodas uz hokeja spēli. Biļetes tiek iegādātas no uzņēmuma līdzekļiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem, vai ar saimniecisko darbību nesaistītajiem? Un kā ir ar uzņēmuma darbinieku biļetēm - vai šīs summas jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai arī tās pieskaitāmas pie reprezentācijas / ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem? Kādi attaisnojuma dokumenti nepieciešami?

Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) noslēdza līgumu ar Krievijas juridisko personu par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Krievijas teritorijā laika periodā no 2012.gada septembra līdz 2013.gada augustam. Abas personas savā valstī ir reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. SIA saņēma rēķinu no Krievijas uzņēmuma bez PVN. Jautājumi: 1. Kā būs ar PVN? 2. Vai minētajam darījumam jāpiemēro likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 3.panta 4.daļas prasības? Ja jā - kā aprēķināt UIN 10%, ja darījums tiks sniegts 12 mēnešu periodā? Un kādas atskaites ir jāiesniedz?

Mūsu uzņēmums ir noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu ar ģenerāluzņēmēju par darbu veikšanu daudzdzīvokļu mājas renovācijas projektā. Līgumā norādīts, ka šie darbi pakļaujas likuma Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN)13.6 pantam un ar PVN neapliekas. Septembrī saņemu rēķinu no vietējās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) par ventilācijas šahtas iztīrīšanu šajā mājā, rēķinā norādīts, ka pakalpojums ar PVN netiek aplikts saskaņā ar likuma par PVN 13.6 pantu. BUB un mēs esam juridiskas personas, un abas - PVN maksātājas. Es, kā grāmatvede, domāju, ka šis pakalpojums nesaistās ar mūsu attiecībām ar ģenerāluzņēmēju, un to vajadzētu aplikt ar PVN vispārējā kārtībā, bet mans priekšnieks tam galīgi nepiekrīt, jo pamatojas uz līgumu, kas noslēgts par ģenerāluzņēmēju. Vai kaut kur nav kāds skaidrojums un, ja man taisnība, kā pārliecināt priekšnieku?

Jautājums ir par degvielas patēriņu automašīnām, kas ir pārtaisītas no benzīna patēriņa uz gāzes patēriņu, kas šobrīd ir diezgan izplatīti. Kā šādām automašīnām piemērojams likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 5.panta 6.punkts?

Labdien! Mūsu firma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz elektronisku pakalpojumu - mājas lapas izveidi un papildināšanu - Anglijas firmai, kas veic saimniecisko darbību, bet nav PVN maksātājs. Vai, izrakstot rēķinu par šo pakalpojumu, ir jāpiemēro PVN?

Uzņēmums savas saimnieciskās darbības vajadzībām nomā no fiziskas personas - nerezidenta (Izraēla) - Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu - zemi. Ir saņemta izziņa no Valsts ieņēmumu dienests (VID), ka nerezidents - nodokļu maksātājs, izmantojot likuma Par iedzīvotāju ienākumu nodokli (likums par IIN) 11.pantā noteiktās tiesības, nav reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, un ka nodokļu maksātājam ir tiesības piemērot 10% IIN likmi no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Labdien! Lūdzam skaidrojumu jautājumā par rēķinu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā šādā situācijā: tika veikts preču imports - sastādīta muitas deklarācija, atspoguļota PVN deklarācijā atbilstoši MK noteikumu Nr. 1640 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju (MK noteikumi Nr.1640) norādījumiem. Nākamajā mēnesī papildus saņēmām rēķinu par muitas dokumentu kārtošanu iepriekš minētajai muitas kravai. Minētais rēķins netika iekļauts muitas deklarācijas vērtībā. Rēķinu izrakstījusi ES dalībvalsts apliekamā persona. 1.Kurās PVN deklarāciju rindās šāds rēķins jāuzrāda? 2.Kuros PVN pielikumos darījums jāatšifrē un vai jāuzrāda, atšifrējot katru rēķinu?

Labdien! Man ir jautājumi par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, apdrošināšanas atlīdzību un tai piemērojamiem nodokļiem:

Uzņēmums ar darbinieku ir noslēdzis auto nomas līgumu un maksā konkrētu nomas maksu par auto izmantošanu. Darbinieks ir izvēlējies nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saimniecisko darbību, tādēļ pie izmaksas tiek ieturēti 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Jautājumi: 1. Vai darbiniekam ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no šīs summas? 2. Vai šo nomas maksu var pilnā apmērā iekļaut uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumos? 3. Vai ir jāpilda maršruta lapas un jāatskaita personīgām vajadzībām izlietotā degviela un citas auto izmaksas? 4. Vai uzņēmumam par šo mašīnu ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN)?

Zādzības mazumtirdzniecības veikalos diemžēl nav reta parādība. Kā grāmatot preces, kuras tika nozagtas, un kā šīm precēm jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? Skaidrojumu sniedz Aivars Ludboržs.