Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie likumdošanas akti, kas regulē priekšnodokļa aprēķināšanu, kā arī sniegti praktiski piemēri, kas palīdz izprast priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību . Tāpat arī tiek sniegts skaidrojums par to, kā zināt, vai priekšnodokli drīkst atskaitīt.

Š.g. jūnijā Saeimā tika pieņemti būtiski grozījumi vairākos nodokļu likumos, no kuriem lielākā daļa stājās spēkā jau 1.jūlijā. Tādēļ varbūt nepienācīga uzmanība līdz šim tikusi pievērsta 16. jūnijā Saeimā pieņemtajiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums), grozījumiem, kuri cita starpā paredz būtiskas izmaiņas to personu reģistrācijas kārtībā, kuras izmanto tiesības līdz likumā noteikto reģistrācijas sliekšņu sasniegšanai nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas(apliekamā persona). Tāpat likuma grozījumi, kas stāsies spēkā š.g. 1. oktobrī, būtiski izmaina arī PVN nomaksas kārtību pēc reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

Eiropas Savienībā (ES) piemērojamās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes svārstās no 15% Luksemburgā un Kiprā līdz 25% Dānijā un Zviedrijā. Tādēļ iespēja atgūt ārvalstīs samaksāto PVN ļauj uzņēmumiem būtiski samazināt izmaksas, kas saistītas ar darbinieku komandējumiem, dalību starptautiskās izstādēs un semināros, kravu pārvadātājiem – par degvielu, kas iegādāta, veicot starptautisko kravu transportēšanu.