Parādi jeb neizpildītas maksājumu saistības šī brīža ekonomiskajos apstākļos nav retums. Tie ir sastopami gan lielos apjomos, gan gluži pāris latu apmēra, tā arī - gan nodrošināti, gan nenodrošināti. Kreditors šādā situācijā var uzsākt parādu piedziņas procesu, labprātīgā vai piespiedu ceļā, uzsākot tiesas procesu. Tomēr šāds process nereti var prasīt būtiskus kreditora resursus un pastāv risks, ka tas nesniegs vēlamo rezultātu. Turklāt jāņem vērā, ka kreditora resursu novirzīšana šādām darbībām kā parādu piedziņa, var kavēt kreditora pamata saimnieciskās darbības norisi, kuras acīmredzamais iemesls ir resursu pārdale uzdevumiem, kas nav saistīti ar kreditora pamatdarbību.