Šajā rakstā izklāstīta kārtība un termiņi, kādos saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu iespējams precizēt neskaidras konkursu nolikumu prasības, sūdzēties par nelikumīgām konkursu nolikumu prasībām vai sūdzēties par pasūtītāja rīcību konkursa norises laikā, ar mērķi nodrošināt brīvas konkurences apstākļus pretendentu starpā, pretendentu vienlīdzīgumu un iepirkuma procedūras atklātumu. Rakstā ņemti vērā pēdējie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri vēl tikai stāsies spēkā.

Publisko iepirkumu likumā paredzēti trīs veidi, kā pretendents var mēģināt ietekmēt konkursa nolikuma prasības vai pasūtītāja rīcību līdz iepirkuma līguma noslēgšanai:

  • pieprasījums pasūtītājam sniegt papildu informāciju;
  • iesniegums pasūtītājam par konkursa nolikumā iekļautajām prasībām un
  • iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) par pasūtītāja darbību konkursa norises laikā.

Katrs no minētajiem veidiem tiks īsumā apskatīts raksta turpinājumā.

Jāņem vērā, ka šī juridiskā stratēģija piemērojama vienīgi tad, ja iepirkuma paredzamā līgumcena atbilst vai ir augstāka par Publisko iepirkumu likumā paredzētajām līgumcenu robežām, kas pēc pēdējiem grozījumiem būs 20 000 Ls piegādes vai pakalpojumu līgumiem un 120 000 Ls būvdarbu līgumiem.

Pieprasījums sniegt papildu informāciju

Ja pretendents uzskata, ka konkursa nolikumā ietvertās prasības ir neskaidras un tās nepieciešams papildināt vai precizēt (piemēram, nav saprotams, kādi dokumenti jāiesniedz, lai apliecinātu atbilstību kvalifikācijas prasībām), pretendents ir tiesīgs pieprasīt pasūtītājam papildu informāciju vai skaidrojumu. Šāda veida rīcība ir ieteicama gadījumos, kad, lai gan kāda nolikuma prasība ir neskaidra, nav pietiekama pamata to apstrīdēt kā nelikumīgu (par nelikumīgām prasībām skatīt tālāk).

Papildu informācijas pieprasījums jāiesniedz pasūtītājam „laikus”. Saskaņā ar IUB skaidrojumu pašam pretendentam ir jāizvērtē, kas katrā atsevišķajā gadījumā saprotams ar jēdzienu „laikus”. Ja uzdotais jautājums nav sarežģīts, tā varētu būt pat viena diena pirms pasūtītāja atbildei noteiktā termiņa. Pasūtītājam, savukārt, ir pienākums sniegt pretendentam atbildi ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām (slēgta konkursa vai paātrinātās procedūras gadījumā ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām).

Iesniegums pasūtītājam par konkursa nolikumā iekļautajām prasībām

Ja pretendents uzskata, ka ar konkursa nolikumā iekļautajām prasībām ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums (piemēram, prasītā pretendenta pieredze nav samērīga ar iepirkuma priekšmetu vai arī piedāvājumu vērtēšanas kritēriji ir subjektīvi, nevis objektīvi izvērtējami), pretendents ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam iesniegumu par šo nelikumību.

Atbilstoši pēdējiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā četras darbdienas (iepriekš – sešas darbdienas) pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumam jābūt juridiski pamatotam. Tas nozīmē, ka pretendentam jāpamato, kādā veidā pasūtītāja izvirzītā prasība aizskar tā tiesības un kādas tiesību normas ir pārkāptas. Iesniegumā skaidri norādāma prasība, proti, kādu rīcību pretendents pieprasa no pasūtītāja. Piemēram, prasība grozīt, papildināt vai svītrot konkrētas nolikuma prasības.

Pasūtītājam divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas ir:

  • jānovērš iesniegumā norādītie pārkāpumi un / vai
  • jāsniedz pretendentam rakstveida atbilde.

Ja pasūtītājs neatbild vai nenovērš norādītos pārkāpumus, pretendents ir tiesīgs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iesniegt iesniegumu IUB.

Pēc iesnieguma saņemšanas IUB informē par to pasūtītāju, un pasūtītājs nav tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu, kamēr nav saņemts IUB lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Pati iepirkuma procedūra netiek automātiski apturēta, un pasūtītājs ir tiesīgs turpināt iepirkuma procedūru, izvēlēties labāko piedāvājumu un paziņot konkursa rezultātus. Tomēr, ja IUB izlemj, ka iesniegums ir pamatots un ka pieļautie pārkāpumi ir būtiski, IUB aizliedz slēgt iepirkuma līgumu un nosaka pasākumus, kādus pasūtītājam jāveic, lai pārkāpumus novērstu. Parasti tas nozīmē, ka iepirkuma procedūra jārīko no jauna.

IUB izskata iesniegumu viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas. IUB lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču tas neliedz pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu, kuru tiesa nevar atcelt.

Iesniegums IUB par pasūtītāja darbību konkursa norises laikā

Ja pretendents uzskata, ka ar pasūtītāja darbību konkursa norises laikā ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums (piemēram, nepamatota izslēgšana no dalības konkursā), pretendents ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par šo pārkāpumu IUB.

Iesniegumu var iesniegt visā konkursa norises laikā, taču, atbilstoši pēdējiem grozījumiem, ne vēlāk kā 10 dienas pēc rezultātu publicēšanas (iepriekš – līdz iepirkuma līguma noslēgšanai). Iesniegumam jābūt juridiski pamatotam un tajā jāietver pretendenta prasība IUB.

Pēc iesnieguma saņemšanas IUB informē par to pasūtītāju, un pasūtītājs nav tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu, kamēr nav saņemts IUB lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja IUB izlemj, ka iesniegums ir pamatots un ka pieļautie pārkāpumi ir būtiski, IUB aizliedz slēgt iepirkuma līgumu un nosaka pasākumus, kādus pasūtītājam jāveic, lai pārkāpumus novērstu (par IUB lēmumu skatīt arī komentāru iepriekšējā sadaļā).

Iesnieguma nodrošinājums un iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

Pēdējie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ievieš divus būtiskus jaunumus.

Pirmkārt, tiek ieviests iesnieguma nodrošinājums, t.i., maksa par iesnieguma iesniegšanu IUB. Iesnieguma nodrošinājums nav jāmaksā vienīgi, ja iesniegums iesniegts par iepirkuma procedūras pārtraukšanas pamatotību vai par konkursa nolikuma prasībām un nav pagājusi puse no piedāvājumu iesniegšanas termiņa (iesniegums iesniegts laicīgi). Konkrētu piedāvājuma nodrošinājuma apmēru noteiks Ministru kabinets. Kā zināms, Valsts prezidents plāno grozījumus šajā aspektā apstrīdēt Satversmes tiesā.

Otrkārt, IUB turpmāk varēs atteikties izskatīt iesniegumu, ja tas ir acīmredzami nepamatots. Protams, to, pie kādiem apstākļiem IUB uzskatīs iesniegumu par acīmredzami nepamatotu, rādīs prakse, taču ir skaidrs, ka iesniegumā jābūt iekļautam juridiskam pamatojumam. IUB lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā, taču tas neatturēs pasūtītāju no iepirkuma līguma slēgšanas.

Noslēguma rekomendācijas

Prakse liecina, ka rakstā izklāstītā juridiskā stratēģija ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanu. Novēršot neskaidras nolikuma prasības, pretendents var maksimāli samazināt iespēju, ka tā piedāvājums tiks atzīts par neatbilstošu nolikumam. Savukārt, sūdzoties par nelikumīgām nolikuma prasībām, pretendents var nodrošināt sev iespēju cīnīties par uzvaru vienlīdzīgos apstākļos vai vismaz novērst to, ka konkurents iegūst līgumu, jo nereti pasūtītāji pēc IUB aizlieguma slēgt līgumu vispār atsakās no iepirkuma rīkošanas ieceres.

Tomēr, lai minētos rezultātus panāktu, aprakstītā stratēģija jāpiemēro, precīzi ievērojot dažādos termiņus, konsekventi un visā tās apmērā. Piemēram, nav jēgas sūdzēties IUB par iepirkuma rezultātiem, ja pretendenta piedāvājums noraidīts kā neatbilstošs nolikumam, bet tam pamatā ir neskaidras nolikuma prasības, vai arī pretendenta piedāvājums atzīts par saimnieciski mazāk izdevīgu nekā uzvarētāja piedāvājums, bet tam par iemeslu ir nelikumīgi piedāvājumu izvēles kritēriji. IUB iesniegumu neizskatīs, jo nav izmantota likumā noteiktā kārtība šādu prasību novēršanai. Savukārt, pārsūdzēt pasūtītāja lēmumu tiesā ir maza jēga, jo noslēgto iepirkuma līgumu tiesa neatcels.